2013. gads bijis viens no labākajiem Gvido Elkšņa karjerā, jo pēc trīs gadiem bez titula viņš šīs sezonas noslēgumā kļuva par Austrumeiropas drifta čempionu. Tāpat arī tika izcīnīta uzvara Rīgā notikušajā Ziemeļeiropas drifta čempionāta (NEZ) 2. posmā. Tomēr interviju sāksim ar pašu svarīgāko - ar pēdējo Austrumeiropas drifta čempionāta (EEDC) posmu Ukrainā.
Kādas bija emocijas tobrīd Kijevā, kad saprati, ka esi izcīnījis titulu?
Man likās, ka būs nereāli tajā dienā to izdarīt, jo tieši iepriekšējā vakarā es saindējos ar pārtiku. Sacensību dienā man jau sešos no rīta bija vemšanas simptomi, visu dienu gulēju mašīnā un domāju, kāpēc viss tā notiek. Tu atbrauc, viss ir sagatavots, mašīna iet, bet šāda problēma. Ar zāļu palīdzību gan viss sagāja sliedēs un spēju nokoncentrēties. Sacensībās gāja viens tandēms pēc otra un brīdī, kad biju finālā, sapratu, ka darbs ir padarīts, tad tiešām bija tāds „yeah". Stāvējām ar Kristapu (red.piez. Kristapu Blušu) pirms fināla brauciena, un viņš pienāca un apsveica. (red.piez. finālā uzvaru izcīnīja Blušs)
Pirms pēdējā posma četriem braucējiem bija reālas iespējas izcīnīt titulu. Neraugoties uz to, ka biji apslimis, ar kādu noskaņojumu devies uz Kijevu, kā raudzījies uz savām izredzēm?
Apslimis es biju tikai sacensību rītā. Uz pasākumu es, protams, ka braucu ātrāk un plānoju visu stratēģiju - kas man ir jāizdara un kā tam visam jābūt. Tāda apziņa par uzvaru man parādījās pirmajā dienā, kad beidzās kvalifikācija. Uzzināju savus rezultātus, biju devītais. Paskatījos tandēmu egli vēlāk, kur TOP 8 cīņā man pretī nāktu Aleksejs Golovņa. Man likās, ka tā ir mana iespēja, jo rekur ir tavs sīvākais konkurents, tu viņu uzvari un brauc tālāk.
Elksnis 2009. gadā, kad izcīnīja Latvijas čempiona titulu. Foto: Aigars Tīdmanis/Go4speed
Pagājuši divi mēneši kopš fināla, emocijas sakārtojušās, tādēļ jautājums, vai šis tituls bija vērtīgāks par tavu pirmo titulu, Latvijas čempionātu 2009. gadā?
Vai tas ir vērtīgāks? (domā) Pirmais tituls un arī šis tituls man bija nosprausti kā konkrēti mērķi. 2009. gada sezonas sākumā es pateicu, ka gribu to izdarīt, jo tas bija pirmais gads, kad Latvijas čempiona statuss tika piešķirts driftam. EEDC gadījumā man pagājušajā gadā neizdevās viņu paņemt, šogad bija jāiet uz visu banku. Es domāju, ka tikko izcīnītais tituls ir ļoti svarīgs, jo tas bija starptautisks. Cilvēki tevi jau pamana, zina, kas tu esi un tas ir svarīgi.
Pēc Ukrainas Tu ar Blušu, Golovņu, Iļjuku un Kabarginu devāties uz diviem tā saucamajiem EEDC brīvdienu posmiem Grieķijā. Pāris vārdos pastāsti par šo braucienu.
Īstenībā es sākumā šaubījos, vai braukšu, vai nebraukšu, jo vajadzēja sakrist dažādiem apstākļiem. Un tie apstākļi bija tādi, ka uzvarēju NEZ posmā Biķerniekos, bet ar to man vēl nebūtu pieticis, lai finansiāli nomenedžētu braucienu. Nākamais aspekts bija uzvara EEDC kopvērtējumā Ukrainā, pluss Kijevā lietus dēļ sacīkstēs tika nodeldētas tikai divas riepas. Tādā emociju uzplūdā nākamajā dienā bija jāpieņem lēmums braukt vai nebraukt. Bija arī vēl šķēršļi: mehāniķis, kurš man stūrēja mašīnu uz Ukrainu, tika izsaukts uz Latviju apkalpot rallija ekipāžu. Un es paliku viens bez mehāniķa. Sēdos pats pie busa stūres un braucu uz Grieķiju. Un nokļūstot galā tur sākās kūrorts, bez iespringuma, bet ar iespēju izbraukt trasē un parādīt līmeni.
Elkšņa 2013. gada BMW 328T. Foto: Viesturs Lācis/Go4speed
Tā bija izklaide, vai tomēr arī bija sacensību gars pašās sacensībās?
Ja tu sportistam kaut vai Āfrikas kūrortā piedāvā startēt kaut kādās sacensībās, izejot uz starta tāpat gribas parādīt labāko sniegumu. Visi, kas mēs tur aizbraucām, parādījām grieķiem nedaudz citu līmeni kā var pabraukt, kā mašīnas sabūvētas un kā komandas strādā. Pašās sacensībās, protams, gribējās parādīt labāko sniegumu, bet stresa, ka obligāti jāuzvar, nebija. Abās sacīkstēs kvalificējos kā otrais. Pirmajā posmā tandēmā TOP 8 tikos ar Kristapu, kur OMT nedaudz pārcentos un, lai nesanāktu sadursme. izbraucu ārpus trases. Pēc nedēļas sekoja nākamās sacīkstes, kur finālā uzbraucu pret Kristapu, bet kārtējā kļūda un, cenšoties aizmukt, izbraucu no trases.
Grieķijā divreiz tikies ar Blušu, pirms tam sezonā jums ir bijuši vēl četri tandēmi. Kā domā, kāds Jums ir iznākums sezonas griezumā?
Cik es uzskaitīju, tad ir 4:2 Kristapa labā. Bet katrā ziņā es par to baigi nepārdzīvoju, jo tā ir jāuztver kā sacensība un tu nevari apvainoties par to, ka kāds tevi ir pieveicis. Dari labāk, lai ir labāk. Uz nākamo gadu man ir skaidras daudzas lietas, kas ir jāizmaina mašīnas regulējumos un jāuzlabo, lai varētu braukt labāk, jo uz sezonas beigām auto jau bija „padzīvojis".
Gvido pret Kristapu Blušu. Foto: Viesturs Lācis/Go4speed
Bet, ja nopietni, tad var teikt, ka Jūsu duelis (ar Kristapu Blušu) ir zīmīgākais Latvijas driftā. Kā pats uz to raugies? Ir citādāka attieksme vai cīņas spars, braucot pret Kristapu?
Zinot Kristapa ātrumu un mašīnas tehniskās iespējas, nedrīkst atslābt. Braucot pret citiem pretiniekiem, tu vari iedot handikapu, jo tu zini, ka tu viņu noķersi un izdarīsi tā, lai viss būtu ok. Šinī gadījumā ir simtprocentīga koncentrācija. Bet man ir iepaticies braukt ar Kristapu tandēmā, jo daudz maz esmu izkodis, kā viņš brauc, tieku līdzi un viss ir kārtībā.
Atskatoties uz sezonu kopumā, gāja kā pa kalniem - bija labi posmi un bija slikti posmi. Kā pats uz to raugies?
Man šī sezona sākās ar visādām inovatoriskām idejām, ar citādākiem regulējumiem. Protams, finansiālu apstākļu dēļ mēs nebraucām uz treniņiem, un visi regulējumi, kas tika izdomāti, tika pārbaudīti sacensībās. Bija arī daudzas sacīkstes, kur tie bija neveiksmīgi, kad ar mašīnu vispār nebija iespējams pabraukt. Piemēram, pirmajā posmā Polijā - tur bija tāds haoss, ka pie viena regulējuma auto nedriftējās, bet pie otra vienkārši slīdēja. Bija arī salūzuši reduktori, nepareizas riepu izvēles u.t.t. Bija daudzi zaudējumi, negāja gludi, bet tas viss to eksperimentu dēļ. Tagad ir izkristalizējies, kas ir jādara. Lai gan teorētiski jau tas bija skaidrs iepriekš, ka ir jābrauc ar labas firmas riepām, bet vienmēr gribas atrast to zelta vidusceļu, kas ir nedaudz lētāks, bet tāpat labs. Nākamgad plāns braukt ar 265/35/R18 riepām un aptuveni 650 zirgspēkiem.
Galvenā uzmanība tika veltīta EEDC un, izcīnot titulu, tas arī izrādījās pareizais lēmums koncentrēties uz vienu, nevis ķert klāt vēl citus seriālus kā Drift Allstars.
Tīri finansiāli tas bija tāds iespējamais variants. Paskatoties EEDC kalendāru, likās, ka tas ir tas variants, kuru var pacelt, pluss vēl tos posmus, kas notiek Rīgā. Bet braukt vēl? Teorētiski bija visādi labi piedāvājumi braukt uz Lietuvas Drift Allstars posmu, bet nemēģinājām uzlēkt augstāk par galvu.
Elksnis ar šosezon neiztrūkstošajām Valvoline meitenēm. Foto: Viesturs Lācis/Go4speed
Sezona noslēgusies, visi jau raugās uz priekšu. Kā top tava 2014. gada programma? Vai ir jau izdomāts, kur startēt?
Ir vēl laiks, bet ir idejas par pamata seriāliem, kas varētu būt EEDC un Drift Allstars. Jāskatās, kā man viss sakārtosies ar atbalstītājiem un naudas piesaistēm. Ja būs kādi citi piedāvājumi, tad varēšu tos izskatīt un saprast, ko darīt.
Bet ja būs jāizvēlas - EEDC vai Drift Allstars?
Grūti tā pateikt. Skatīsimies kā tas viss izvērtīsies. Manuprāt, organizatoriem arī ir jāsadarbojas ar braucējiem, viņiem ir jāvāc tas braucēju pulks. Es redzu, kas tas šobrīd labi notiek Drift Allstars, kur organizators rūpējās un dažiem braucējiem kaut ko ir palīdzējis ar atbalstītājiem. Es pieņemu, ka tas, ka Juha Rintanens un Pāvels Trela brauc ar „Nexen" riepām, ir organizatoru nopelns. Bet pašlaik darbojamies arī ar EEDC organizatoriem, tā kā laiks rādīs.
Gvido spēkrats pēc NEZ Rīgas posma uzvaras. Foto: Viesturs Lācis/Go4speed
Daudzi no Latvijas PRO braucējiem uz nākamo gadu būvē jaunus auto. Kā tev izskatās, paliksi pie šī paša BMW vai būvēsi ko jaunu?
Mans koncepts ir tāds, ka vajadzētu realizēt šo automobili un tad skatīties tālāk uz nākotni. Šis auto kā tāds nav slikts, viss funkcionē un ar viņu nebūtu problēma nobraukt vēl vienu sezonu, ieguldot nedaudz darba. Bet ar driftu ir tā, ka viss iet uz priekšu, tev vajag jaunāku virsbūvi, vizuāli izskatīties svaigākam. Tehniski es neredzu īpašu problēmu šim auto. Ja arī izdosies iekāpt jaunā mašīnā, es palikšu pie savas turbo versijas un šaušu uguņus. Auto cena? Ja kādam interesē, tad, lai zvana, bet nu aptuveni 25 000 eiro.
Latvijas čempions esi, Austrumeiropas tagad arī, kāds ir tavs nākamais mērķis?
Mērķis jau tāds, ka izvēlēšos seriālu (Drift Allstars vai EEDC ), kurā startēšu pilnu sezonu un būs jāiet uz pilnu.
Cik liela nozīme šobrīd PRO driftā ir komandai?
Ir liela nozīme, jo tas tevi kaut kādā veidā nomierina. Var sanākt problēmas, bet tu zini, ka cilvēki tev palīdzēs un tev vienam pašam nebūs jālabo kolektors, jābortē riepas un vēl jābrauc. Braucam jau ar komandu ar vienu mērķi, kas tas ir jāizdara un jūtamies kopā pārliecināti.
Gvido ar komandas biedriem un tuvākajiem atbalstītājiem. Foto: Viesturs Lācis/Go4speed
Var teikt, ka Eiropas driftā šobrīd spēcīgākie ir poļi, kādēļ tā?
Mums ir problēmas ar to, ka trūkst finanses un nobrauktās stundas. Ja mūsu vienīgais treniņš ir braukt sacīkstēs un uz sacīkstēm ierodamies ar 20 riepām, tad poļi brauc ar 30-40 riepām. Viņiem ir lielāka iespēja uzbraukt treniņus un piebraukt trasi. Kaut kas līdzīgs ir, kad braucējs ir nobraucis sezonu, viņš ir iebraucies, brauc uz jebkuru trasi un jūtās labā formā. Gribētos, lai mēs arī tādā veidā varētu izsisties, lai mums būtu līdzekļi, kas tā ļautu darīt. Ir viņiem trīs lielās komandas un atsevišķi indivīdi kā Pāvels Trela. Bet Trela tāpat sienā brauc. Jā, viņš it kā ir kruts, ātrs braucējs, bet sasit mašīnu. Tā pārgalvība brīžiem nestrādā.
Kam vēlies pateikt paldies nobeigumā?
Milzīgs paldies Race Transport Solutions, džekiem, kas skrūvēja, galvenokārt, Mārtiņam un Jurim, kas ar mani bija kopā visu sezonu. Protams, atbalstītājiem, kas šogad bija labākie - Spirits & Wines, Valvoline, Krone Scanbalt, Coolrace, Just Bar, Ikšķiles auto stiklu centrs, tie arī tie galvenie. Protams, ģimenei, kas ar mani izbraukāja visu gadu kopā. Viss ir izdevies, visi baigie malači, ka mani izturēja, un beigās arī varam atvērt šampīti un nosvinēt sezonas beigas.
