Latviešu vienīgā driftere Kristena šajā nedēļas nogalē Ungārijā pirmo reizi sacentīsies jaunajā sieviešu drifta seriālā „Queen of Europe". Tādēļ aicinājām allaž pozitīvo un smaidīgo sportisti uz sarunu, lai noskaidrotu visu par gaidāmajām sacensībām, viņas nākotnes plāniem un to, vai viegli būt vienīgajai sievietei driftā.
Kā radās doma piedalīties „Queen of Europe" sacensībās?
Lielākais izaicinājums ir sevi salīdzināt ar interesantiem partneriem trasē. (smejas). Tā kā iespējas Latvijā sacensties ar meitenēm nav, tad iespējas zināt, vai citas meitenes brauktu labāk vai sliktāk par mani, arī nav. Bet gribas taču zināt. Kad uzzinājām, ka būs šāds pasākums, tad nolēmām, ka vismaz uz vienu ir jātiek. Tā kā šis bija vienīgais datums, kas nepārklājās ar mūsu sacensībām, tad nolēmām braukt 10. un 11. augustā uz Ungāriju.
Pastāsti pāris vārdos sīkāk par „Queen of Europe" pasākumu.
Šis drifta seriāls tiek rīkots pirmo gadu un tam ir trīs posmi. Pirmais pasākums notika Bulgārijā, otrais notiks Ungārijā, bet trešais augusta beigās Horvātijā. Pirmajā posmā uzvarēja īriete, Danija Mērfija. Tur ir ārkārtīgi atšķirīgi noteikumi, tādēļ man tie vēl būs jāpārlasa un jāpierod pie tiem, lai būtu gatava cīņai pēc viņu noteikumiem. Par dalībnieku daudzumu runājot, pirmajā posmā bija piecas meitenes, bet uz otro posmu jau piereģistrējušās astoņas, bet, iespējams, ka kopā būsim pat desmit.
Kristena pie sava Nissan Skyline stūres. Foto: Rihards Baumanis/Go4speed
Vai esi īpašā veidā gatavojusies šim pasākumam?
Ne tikai es, bet arī visa komanda ir ļoti īpaši gatavojusies. Tādēļ, ka driftējam, mēs ļoti ilgi neesam bijuši atvaļinājumā un tas mums ir sava veida pasākums, kurā varam pabūt kopā visi kā komanda un ģimene, jo liela daļa komandas ir arī ģimenes locekļi. Mašīnai mēs esam stipri piedomājuši pie dzesēšanas, jo šogad līdz ar jaudas palielināšanu atklājās pāris bērnu slimības. Ungārijā šobrīd sola 38-40 grādus, un tas būs nopietns pārbaudījums gan garīgs, gan fizisks ne tikai man, bet arī automašīnai.
Gatavojoties sacensībām, esi patrenējusies trasē?
Pēc Daugavpils posma es neesmu bijusi trasē, jo svarīgākais bija savest mašīnu tip-top kārtībā, lai aizbrauktu un parādītu godam to, ko mēs varam. Un MĒS VARAM! (dzirdams entuziasms balsī)
Kristena ne tikai labi driftē, bet arī labi izskatās. Foto: Jānis Spigovskis
Vai zini kas tevi tur sagaida, cik spēcīga konkurence, kāda trase?
Trasē, vismaz, cik paskatījāmies no pagājušo gadu pasākumiem, iemetiens ir ap 140 km/h. Bet tā kā tas ir lidlauks (Tokol Airport, netālu no Budapeštas), tad izlidošanas iespējas nav lielas (netiekot liktas betona apmales). Trase ir izlikta no piloniem, pie tā viņi tajā reģionā ir pieraduši. Par konkurentēm - Denija Mērfija ir nopietna konkurente, viņa pati būvē arī savu automašīnu un ir ļoti nopietni noskaņota saglabāt savas līderpozīcijas. Otra ļoti nopietna meitene ir no Polijas, Karolina Pilarčika, kura brauc ar Nissan 200SX (S14), kam uzstādīts 6,2 litru LS3 V8 dzinējs un „Wisefab" leņķis.
Kristena 2011. gadā. Foto: Valdis Zāgeuss/Go4speed
Ar kādu mērķi dodies uz „Queen of Europe" sacensībām?
(Smaida un ietur nelielu pauzīti, tomēr tad nopietni turpina) Patiesībā šāds spiediens gan no sponsoru puses, gan tik liela atbildība no visām pārējām pusēm man ir pirmo reizi. (Fonā Kristenas draugs un galvenais atbalstītājs Edvards iebļaujas, ka galvenais ir uzvarēt) Un šitā viņi visu laiku (smejas). Bet mana tā iekšējā sajūta katru reizi stājoties uz starta ir izdarīt labāko, ko tajā dienā un attiecīgajā brīdī es varu. Ja tas tiek izdarīts par 100 % vai 120 %, tad jau arī rezultāts neizpaliek. Uzvarētājs sacensībās var būt tikai viens, un, ja mērķis sacensībās katru reizi, kad tu brauc, ir uzvarēt, tad ļoti liela iespējamība, ka būsi šausmīgi vīlies. Es ļoti, ļoti izbaudu pašu braukšanas procesu, sacensību procesu un visu gaisotni. Protams, pjedestāls ir liels bonuss un gandarījums gan sev, gan komandai par paveikto, tomēr, ja brauktu tikai uzvaras dēļ, tad nezinu, cik ilgi es to darītu.
Pastāsti par sevi, kā tu nonāci līdz autosportam?
Sāku nodarboties ar autosportu 2002. vai 2003. gadā, godīgi neatceros. Un sāku es ar standartauto ralliju. Vainīgs pie tā visa ir draudzenes nu jau tagadējais vīrs, kurš mani naktī pa savu piemājas dopu izvizināja ar savu rallija auto. Pēc brauciena man trīcēja rokas un kājas, bet āķis lūpā bija. Un tad mēs pabraucām iepriekšminētos rallijus, divas reizes Palangas 1000 km sacīkstēs braucu kā viesa pilots vienā lietuviešu komandā, pie kam ar ļoti labiem panākumiem. Pabraucām arī ledus sacensības, t.i. ziemas daudzcīņu, pat divas folkreisa sacensības nobraucu, kas arī bija jauna pieredze. Man patīk viss, kas kustas, viss, kas rūc, dodiet tikai pagāzēt (smaida).
Kristenas pirmais drifta auto - Volvo universāls. Foto no personīgā arhīva.
Un kā nonāci līdz driftam?
Gribējās kaut ko citu, jo visu laiku braucām ar priekšpiedziņām. Edvards nāca klajā ar ģeniālo domu, ka mums vajag Volvo. 2008. gadā nopirkām Volvo, aizbraucu uz Beļģiju uz drifta skolu, jo bija skaidrs, ka es neko nesaprotu no tās aizmugures piedziņas. Drifta skolas dienas beigās jau varēju sasiet kopā trasi un sapratu, ka, jā, tas ir izdarāms. Nākamajā gadā sapratām, ka ar Volvo es īsti sadzīvot nevaru un nolēmām paņemt Skyline (šo izrunājot Kristena neslēpj prieku).
Pāris vārdos par savu aktuālo auto - Nissan Skyline.
Četrus gadus nobraucām ar standarta dzinēju, ar nedaudz paceltu jaudu līdz 330 zirgspēkiem. Un tikai tad, kad pagājušajā gadā sapratu, ka nu jau prasās drusku vairāk, tikai tad nolēmām pacelt jaudu. Uzlikām lielāku BorgWarner turbīnu, nomainījām ieplūdes un izplūdes sistēmas un šogad braucam ar pavisam citu atdevi (esot ap 450 zirgspēkiem).
Kādi nākotnes plāni attiecībā uz automašīnu?
Uz šo gadu tā tika sabūvēta tehniski, bet uz nākamo gadu ceram sabūvēt virsbūvi (iemetināt drošības karkasu u.tml.), lai beidzot varētu braukt PRO klasē. Kāpēc PRO? Man dzīvē vispār prasās tādu kā virzību uz kaut ko. Nē, ir forši svētdienā aizbraukt padriftēt un braukt sacensībās, bet man vajag to virzību un mērķi. Zinu, ka sākumā būs ļoti grūti, īpaši ar lielajām trasēm un ātrumiem, bet vismaz būs lielāka izaugsme. Ja tu salīdzini sevi ar labākajiem, ja esi kopā ar ātrākajiem, tad arī tu pats kļūsti ātrāks un labāks.
Kristena 2012. gada Latvijas drifta kausa 4. posmā izcīnīja trešo vietu. Foto: Valdis Zāgeuss/Go4speed
Cik grūti vai viegli ir izsisties starp vīriešiem šajā drifta pasaulē?
No vienas puses tas ir daudz vieglāk, jo tev tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. No otras puses tas uzliek vēl lielāku atbildību, jo uz tevi skatās ne tikai kā uz vienu no braucējiem, bet arī bez maz kā visu sieviešu pārstāvei. Bet, kad esi pie stūres, tu, protams, nedomā, kāds tev ir dzimums. Tu esi sportists un viss.
Kādēļ ir tik maz meiteņu, sieviešu autosportā?
Tur ir vairāki aspekti. Pirmkārt, finansiālās iespējas. Lai mani nepārprastu - tas nenozīmē, ka man ir baigi daudz naudas un es varu braukt, bet tas nozīmē, ka man ir bijušas iespējas un spējas strādāt ar sponsoriem. Gan es, gan mans draugs esam vidējie aritmētiskie cilvēki ar vidējām algām, mēs vienkārši esam veltījuši visu savu laiku un enerģiju tam, lai mēs brauktu. Esmu sastapusies ar cilvēkiem, kam patīk skrūvēt, pēc darba, ziedojot savas miega stundas un atvaļinājumus. Tā ir mūsu romantika - garāžā (smaida). Viss ir atkarīgs no izvēlēm un prioritātēm.
Vai vari minēt tās priekšrocības un trūkumus kā sievietei driftā (autosportā)?
Kā jau teicu, priekšrocība ir lielāka pamanāmība, kas ir lielāks trumpis ejot pie sponsoriem, jo sponsoriem interesē, cik daudz par tevi runā, kā tu patīc cilvēkiem. Protams, vispirms sevi ir jāpierāda, ka es tiešām varu. Pie trūkumiem var pieskaitīt to, ka tas ir fiziski ļoti smags process. Viss nebeidzas ar driftēšanu trasē. Ja es braucu viena uz trasi, tad tas nozīmē arī riepu skrūvēšanu, pēc kuras braukt ir trīsreiz grūtāk. Citu trūkumu nav!
Kristena ar draugu un lielāko atbalstītāju Edvardu. Foto no personīgā arhīva.
Kāds ir tavs lielais mērķis driftā?
Pirmais mērķis ir smuki un cienīgi iekāpt PRO klasē. Izveidot vēl lielāku publicitāti gan driftam, gan arī mums, lai būtu vēl lielāka atdeve mūsu jaukajiem atbalstītājiem. Un nākamgad, ja vien turpināsies „Queen of Europe", tad gribētos nobraukt visus posmus un iegūt titulu!
Un beigās lielie paldies...
...jāā, tieši par šo braucienu man jāsaka lielu paldies ceļu būves firmai „Binders", „APE Motors" un „Motul", mīļajam restorānam un bāram „Just", kā arī mūsu riepu sagādniekam „Riepas.com".
