Autosporta portāls

Iepriekšējais Latvijas autokrosa čempionāta ceturtais posms Vecpils autotrasē gaužām neveiksmīgi beidzās 2000 Super klases tā brīža līderim Viesturam Plētienam. Pēc pārliecinoši uzvarēta brauciena pirmajā kvalifikācijas kārtā diemžēl otrajā kvalifikācijā Viesturs piedzīvoja pamatīgu avāriju, iznīcinot savu VW Golf 3 automašīnu. Startējis no otrās starta rindas, Plētiens jau sāka cīņu par vadošajām pozīcijām, līdz burzmā viņa auto nedaudz tika uzsists un tas lielā ātrumā trāpīja uz vaļņa, kā rezultātā automašīna uzmeta neskaitāmus kūleņus. Par laimi, sportists negadījumā necieta.

''Diemžēl auto ir cietis visai daudz. Jauksim ārā un skatīsimies, lai saprastu tālākos rīcības plānus. Redzēsim, kas palicis vesels no mašīnas un tad domāsim tālāk. Gribas jau paspēt uz Smiltenes posmu 27.augustā. Viegli nebūs, bet darīsim, ko varēsim. Katram jau mums ikdienā ir savi darbi, bet nu visi kopā nolēmām, ka mēģināsim darīt visu, lai paspētu iziet uz starta 27.augustā. Esam noskaņoti kaujinieciski un darīsim, ko varēsim. Nepadosimies. Citu versiju nav, jāiet un jādara,” pēc avārijas pirms nepilnām trīs nedēļām šo rindu autoram atklāja Viesturs Plētiens.

Vīrs un vārds! Kā noskaidroja portāls Go4speed, tad Plētiens izies uz starta šajās brīvdienās gaidāmajās sacensībās. Viņš startēs nevis ar īrētu auto, bet gan ar jaunu savas komandas divu nedēļu laikā uzbūvētu ''VW Golf 3'' automašīnu!

Viestur, kad un kā jūs pieņēmāt lēmumu, ka tava iepriekšējā mašīna vairs nav labojama un ir jāmeklē cits auto?
Protams, jau pēc avārijas skats nebija patīkams. Klusībā jau zinājām, ka automašīnai viss ir slikti. Atvedām to uz mājām, lai veiktu analīzi par to. Pārbaudījām, kas ir vesels, kas nav, pēc kā tika pieņemts galējais lēmums, ka šī automašīna ir pilnībā iznīcināta. No auto pa lielam varējām paņemt tikai dzinēju. Līdz ar to secinājām, ka ir jābūvē cita automašīna.

Zinot, ka nākamās sacensības ir pēc trīs nedēļām, lēmums pašiem būvēt jaunu auto nebija pārāk ambiciozs?
Jā, bet trakajiem pieder pasaule (smejas). Ātri sākām meklēt jaunu virsbūvi, kā arī izskatījām dažādas versijas, kā varētu divarpus nedēļu laikā uzbūvēt jaunu auto. Paralēli saņēmām arī citus piedāvājumus no citiem sportistiem un draugiem izmantot viņu automašīnas, lai piedalītos un aizstāvētu savas kopvērtējumu pozīcijas.

Kāpēc neizvēlējies vieglāko variantu un doties uz startu ar kādu citu automašīnu?
Ņemot vērā, ka mums jauns auto būtu jābūvē jebkurā versijā, pēc iekšējās komandas apspriedes tika pieņemts lēmums būvēt pašiem savu automašīnu. Lai ietaupītu laiku, tika pieņemts lēmums nevis pārlikt veco drošības karkasu jaunā automašīnā, bet iegādāties automašīnu ar jau uzstādītu drošības karkasu. Tas arī veiksmīgi izdevās, pēc kā divas nedēļas ar Mareku Plētienu, tēti Ilmāru Plētienu un Jāni Auguli pa lielam tika dzīvots garāžā, lai no pilnīgas nulles uzbūvētu jaunu automašīnu, lai varētu turpināt cīņu par izvirzīto mērķi.

Cik viegli vai grūti bija atrast visas nepieciešamās rezerves daļas?
Kamēr Mareks, Ilmārs un Jānis strādāja garāžā, metinot virsbūvi, skrūvējot ritošo daļu un darot visus pārējos darbus, lai es varētu iziet uz startu, tikmēr es pa visu Latviju, arī biju Lietuvā, meklēju rezerves daļas. Jāsaprot, ka VW Golf 3 ir vēsture un rezerves daļas nevar tik viegli atrast. Viegli un lēti tas nebija, arī morāli bija grūti, bet izdevās visu nepieciešamo atrast, lai vīri varētu skrūvēt auto.

Domāju, arī viņiem viegli nebija...
Protams. Neslēpšu, ka darba procesā garāžā bija arī konflikti, jo darbs, kas tika ieguldīts, bija nereāls. Bija kašķīši, kur vienā brīdī likās, ka pietiks bojāt veselību, nervus, un metam mieru, bet, kad dziļāk ieelpo un izelpo, un saproti, ka jau pusceļš noiets, tad variantu nav un jāiet tālāk.

Cik zinu, tad jau šo otrdien auto rūca un tu jau paspēji aizvadīt pirmos testus.
Jā, pēc divām nedēļām auto jau stāvēja pats “uz savām kājām”. Bet darbs, lai tas notiktu, bija ieguldīts kosmisks. Dienu un nakti. No rīta pamosties, paēd un iekšā garāžā. Vakarā vai naktī paēd, nomazgā seju, paguli, un no rīta atkal viss turpinās. Paldies arī sievām un draudzenēm, kuras arī bija klāt un rūpējās par to, lai visiem būtu vēderi pilni, jo, kā zināms, ar tukšu vēderu daudz nepastrādāsi (smejas). Mums šis visiem ir hobijs un mēs neviens ar to nenodarbojamies ikdienā, kā citas lielas autosporta komandas, kurām darbs sastāv tikai no auto skrūvēšanas. Tas, ko viņi paveica savā brīvajā laikā, ir grūti vārdiem aprakstāms. Viņu paveiktais darbs ir neaprēķināms, un tur klāt nestāv nekāda nauda.

Kādi bija pirmie metri trasē ar jauno auto un ko vari teikt par šo mašīnu?
Mašīna ir pilnīgi jauna un vadās savādāk nekā iepriekšējā. Viss ir stabils un ciets. Teikšu tā, ka sajūtas bija patīkamas pēc pirmajiem testiem, taču mana braukšana pēc tiem neskaitāmajiem kūleņiem Vecpils posmā diemžēl pagaidām vēl jūt sekas. Emocionālajā ziņā ir grūti tagad iekāpt un braukt tā, kā es māku un gribu. Zinu, kā izbraukt to līkumu, kur bremzēt un kur dot gāzi, taču emocionāli tam ir nedaudz grūti tikt pāri. Tāpat arī mašīna vadās nedaudz savādāk, tāpēc, saliekot to visu kopā, tā braukšana bija tāda saraustīta un ne tāda, kādu gribētu, bet tam ir vajadzīgs laiks un tam ir jātiek pāri. Bet domāju, ka svētdien to jautājumu sakārtosim (smejas).

Svētdien tavā klasē uz starta 28 sportisti. Būs riktīgs rokenrols.
Jā, tas gan. Manā pieredzē ar tik daudz automašīnām vienā klasē neesmu startējis, tāpēc būs jāsaņemas.

Parasti, kad uzbūvē jaunu mašīnu, tiek runāts par tām sauktajām bērnu slimībām.
Protams, neliels stresiņš jau ir, lai neizlien kādas bērnu slimības. Iepriekšējai mašīnai visas bērnu slimības tika izslimotas un viss bija zināms. Tagad uz iepriekšējās mašīnas bāzes ir uzbūvēts jauns auto, kur centāmies ieguldīt visu savu pieredzi, lai šādas bērnu slimības nepiedzīvotu. Cerēsim, ka viss būs kārtībā.

Saprotu, ka tavs primārais mērķis bija uzbūvēt jaunu auto un iziet uz starta. Kad tas ir izdevies, ko gribi sasniegt Smiltenes posmā? Situācija kopvērtējumā pēc iepriekšējā posma neveiksmes vairs nav tik spīdoša.
Pirms Vecpils posma biju savas klases līderis kopvērtējumā, taču notikušās situācijas dēļ čempionātā esmu atkritis uz otro vietu, nu jau zaudējot 20 punktus, kas ir ļoti daudz. Vai ir doma turpināt cīnīties par titulu? Noteikti! Bet, vai tas reāli ir izdarāms, šaubos. Tad būtu konkurentam jāizstājas, bet es to nenovēlu, jo uz citu nelaimi savu laimi neuzcelsi. Tāpēc atlikušās sezonas mērķis ir saglabāt pozīciju Top 3 labāko pulkā!

Paldies par stāstu un veiksmi, tev, Viestur, Smiltenē!
Paldies, veiksme tiešām noderēs. Nobeigumā gribētu vēlreiz teikt milzīgu, milzīgu paldies Ilmāram Plētienam, Marekam Plētienam un Jānim Augulim. Tāpat liels paldies par palīdzību Bauskas Ivaram un Mikum no Kokagultas.lv, kā arī visiem pārējiem par atbalstu!