Autosporta portāls

Savas karjeras laikā, pārstāvot Hyundai un M-Sport, Formo ir izcīnījis 11 pjedestālus, taču līdz šim viņam nav izdevies pakāpties uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena. Rally1 ēras ietvaros atlikuši vismaz trīs vai četri ralliji, ja Saūda Arābijas rallijs paliks kalendārā. Formo vēlas šajā automašīnu paaudzē izcīnīt savu pirmo uzvaru, jo uzskata, ka šīs mašīnas ir īpašas.
Viņš to salīdzināja ar 1986. gada grupas B braucējiem, kuri zināja, ka 1987. gadā viņus nomainīs lēnākās grupas A automašīnas. ''Tas ir plānā,'' par savu pirmo uzvaru portālam DirtFish sacīja Adrians Formo. ''Jo es negribu atstāt šo automašīnu bez uzvaras. Es teiktu, ka tās ir fantastiskas automašīnas, un es gribētu teikt, ka arī esmu bijis uzvarētājs ar šīm mašīnām. Tas ir līdzīgi kā agrāk, kad beidzās grupas B ēra – braucēji vēlējās izcīnīt vismaz vienu uzvaru ar grupas B automašīnu.”

''Bet pat tad, ja tas nenotiks, būšu apmierināts ar to, ko esmu sasniedzis ar šīm automašīnām un kā esmu ar tām attīstījies, jo tas ir milzīgs solis uz priekšu salīdzinājumā ar Rally2. Tāpēc kopumā tas ir bijis pozitīvi,'' viņš secināja.
Formo uzskata, ka labākā iespēja izcīnīt savu pirmo WRC uzvaru būs Paragvajas rallijā, kas paredzēts pēc trim nedēļām. ''Domāju, ka Paragvaja, visticamāk, ir labākā iespēja. Temps, kādā tur braucu, bija ļoti, ļoti labs. Tāpēc es teiktu – šis rallijs. Pagājušajā gadā biju rallija vadībā līdz brīdim, kad pārsitu riepu. Pēc tam biju otrais. Man toreiz Power Stage laikā lija lietus, un es finišā no pjedestāla atpaliku par divām sekundēm. Tāpēc cerēsim, ka šoreiz viss būs kārtībā.''

Tikmēr sarunā ar portālu RallyJournal.com Formo pastāstīja atgadījumu ar lapseni, kas Somijas rallija noslēdzošajā dienā ielidoja viņa mašīnā un apgrūtināja braukšanu un koncentrēšanos 100% apmērā. ''Sākumā tā lidoja man priekšā no vienas puses uz otru, un es mēģināju to aizgaiņāt, bet man neizdevās. Tad tā pēkšņi nosēdās man uz ķiveres. Tajā brīdī sapratu, ka man vienkārši jāgaida. Mēģināju no tās tikt vaļā, un beidzot tā aizlidoja prom. Tad es atkal varēju braukt. Risks bija tāds – ja tā mani tur būtu iedzēlusi, es varētu redzēt tikai ar vienu aci. Un, protams, ar vienu aci uztvere vairs nav tāda pati.”