Autosporta portāls

Igaunijas Otepes rallijsprintā lielisku ātrumu demonstrēja Kalvis Blūms/Jurģis Meisters. Pirms noslēdzošā ātrumposma ekipāža kopvērtējumā ieņēma 12.vietu, bet EMV5 klasē tā bija trešā. Diemžēl noslēdzošajā posmā Blūma ekipāža nobrauca no ceļa un zaudēja daudz laika, kas kopvērtējumā to atsvieda uz beigām.

2019. un 2021.gada Minirallija kausa izcīņas 4WD+ klases uzvarētājs Kalvis Blūms portālam Go4speed atklāja, ka šogad viņš nolēmis pāriet uz rallijsprintu/ralliju un ka viņš vairs aktīvi minirallijā nestartēs.

Par to, kā sportists atskatās uz pavadīto laiku minirallijā un ko Kalvis plāno darīt tālāk, par to šajā sarunā.

Kādi bija tavi lielākie sasniegumi minirallijā?
2019. un 2021.gadā uzvarēju 4WD+ klasē, bet 2020.gadā, vienu posmu izlaižot, paliku trešais.

Kā vērtē minirallija seriālu kā tādu?
Ļoti labi. Viss tur ir pareizi un pa īstam. Ar divām trim sezonām pilnīgi pietiek, lai būtu gatavs startēt augstākā līmenī – rallijā vai rallijsprintā. Minirallijā var apgūt visas tās pašas lietas, kas nepieciešamas, lai startētu rallijsprintā vai rallijā. Tikai braukšana mainās – tā paliek ātrāka.

Kā atskaties uz aizvadīto ralliju Igaunijā?
Viss bija gandrīz ļoti labi. Patika, kā rallijs bija noorganizēts, jo, manuprāt, šis rallijs ne ar ko neatšķīrās, kā 2019.gada Igaunijas rallijs, kad toreiz šis posms vēl nebija WRC statusā, bet promo, kas toreiz pulcēja arī WRC zvaigznes.

Kā patika ceļi?
Ceļi bija interesanti - gan šauri un tehniski, gan ātri un plašāki. Jā, nedaudz pietrūka bargāks sals, lai ceļi būtu vairāk sasaluši, jo diezgan ātri trasē izveidojās špūres. Bet arī tāda pieredze ir vajadzīga. Uz pēdējo apli man zvanīja Emīls Blūms un teica: ''Domā par tramvaju, domā par tramvaju'', bet man jau patīk, kad skatītājiem patīk, tāpēc labāk vietām ieliku kārtīgi šķērsām, lai ir smukas bildes un video (smejas). Arī šī mašīna (Mitsubishi Lancer Evo VI) to prasa un ar viņu tā ir jābrauc – plaši un skaisti. Protams, kad bija špūres, tad bija grūtāk pabraukt uz skatītājiem.

Viss gāja labi, līdz noslēdzošajā ātrumposmā…
Jā (gara nopūta). Vienā pļavā mums bija ''ātrs labais 4'' līkums, taču nedaudz par vēlu nobremzēju un izbraucu ārā no špūres. Slīdēju virsū nelielam valnim, kur tobrīd domāju, ka uzbrauksim uz pļavas un varēsim turpināt, bet izrādās, ka zem tā vaļņa bija mazs grāvītis, kur arī iesēdāmies. Atnāca igauņu puiši, kuri 20 minūtes tur arī rakās, kamēr dabūja mūs ārā. Tur arī, iespējams, zaudējām pjedestālu EMV5 klasē.

Vairāki braucēji šajā rallijā iebrauca kupenās.
Jā, tā bija. Tas liecina par to, ka apstākļi tiešām šoreiz nebija viegli. Kupenas bija smukas, bet mīkstas, kur pa daudz atspiežoties, tevi viegli varēja iesūkt iekšā.

Kādi ir jūsu tālākie plāni?
Interesanti (smejas). Kā jau tu zini, mums ar Jurģi Meisteru abiem patīk braukt un mēs cīnāmies par to vietu pie stūres (smejas). Ziemassvētku pasākumā, sēžot ar Jurģi pie galda, viņam teicu: ''Viss, es metu mieru minirallijam un gribu nobraukt vienu ziemas ralliju, Otepes vasaras ralliju un Sāremā ralliju. Strīdamies vai nē, bet šos rallijus es gribu braukt.'' Taču, beidzoties šim rallijam, Jurģis teica, ka varbūt nāks pretim un ļaus man nobraukt arī Sarmas ralliju (saruna notika pirms Sarmas rallija dalībnieku saraksta publicēšanas – aut.).

Kā jau daudziem tas ir ierasts, tad rallijam sportisti parasti gatavojamies pēdējā brīdī, un laiki testiem nesanāk. Bet, lai pabrauktu ātri un lai pacīnītos par labu rezultātu, ir jābūt kaut cik gatavam. Līdz ar to, ņemot vērā, ka esmu aizvadījis Igaunijas ralliju un esmu tā teikt silts, tad loģiski būtu, ja es turpinātu braukt arī Sarmas ralliju, jo man Igaunijas rallijā pirmie ātrumposmi pagāja, kamēr pieradu pie ceļa, pie mašīnas, tāpēc arī nevarēju uzreiz braukt ar pilnu jaudu. Līdz ar to, ja Jurģis tagad brauktu Sarmas rallijā, arī viņam noteikti sākums būtu grūts un sanāktu daudz laika zaudēt, kamēr iekustētos. Līdz ar to prātīgāk ir turpināt man. Mēs jau smējāmies, ka, kamēr nesastrīdēsimies par to, kurš brauks, tikmēr brauksim ar vienu mašīnu, bet, kad sastrīdēsimies, tad katrs ar savu (smejas).

Sajūtu ziņā arī laikam ir patīkami, kad no minirallija pārej uz lielo ralliju, kur pretim tev stājas nopietni braucēji ar nopietnu tehniku, un ka tu vari savus spēkus salīdzināt ar daudz pieredzes bagātākiem braucējiem.
Protams. Minirallijā biju izaudzis, kur mēs pārsvarā par augstākajiem rezultātiem cīnījāmies tikai ar pāris ekipāžām. Bet tagad ir tā foršā sajūta, kad tev liekas, ka tu brauc ātri, bet finišā neesi pirmais. Tad ir ko darīt un tev ir liels stimuls ar katru posmu mēģināt kāpties augstāk. Ir lielāka motivācija braukt ātrāk, jo, kad ilgu laiku brauc savā komforta zonā, tad izaugsmei tas nenāk par labu.

Kā ir ar finansēm rallijā un rallijsprintā. Noteikti, ka tās ir vajadzīgas vairāk nekā minirallijā.
Jā, tā ir. Bet neteiktu, ka arī minirallijs bija lēts. Ja parēķina sporta kilometrus pret tām izmaksām, tad tādā attiecībā pilnīgi noteikti rallijsprints ir lētāks. Ja parēķinām riepas, ceļu, degvielu, ēšanu priekš 20-25 kilometriem minirallijā, tad viens kilometrs sanāk salīdzinoši dārgs, bet rallijsprintā, kur vari nobraukt 60 vai rallijā – ap 100 kilometriem, tad tur izdalot kopējo budžetu uz 1 kilometru tas kilometrs sanāk lētāks. Protams, citiem tā pāreja uz ralliju vai rallijsprintu būs daudz dārgāka, bet personīgi man tās izmaksas krietni lielākas nav. Starts rallijā/rallijsprintā ir dārgs, bet sezonas vidū tās izmaksas uz vienu kilometru jau būs mazākas. Daudzas lietas, ko automašīnai izmantoju rallijā, izmantoju arī minirallijā, tāpēc varbūt man tās izmaksas, pārejot uz rallijsprintu, nav krietni lielākas. Piemēram, saukšu ciparus no gaisa – ja uz miniralliju tu, piemēram, vari aizbraukt par 500 eiro, tad rallijsprintā tie varētu būt 1000 eiro, bet rallisprintā sanāk 3x vairāk kilometru. Ja to parēķina ar trīs minirallijiem, tad sanāk, ka rallisprints būs lētāks. Protams, vienas formulas nav un katram tie izdevumi ir savādāki. Līdz ar to neteiktu, ka man uzturēt mašīnu rallijsprintā/rallijā būs krietni dārgāk nekā minirallijā. Jā, vienīgais, kas varētu būt dārgāks rallijā/rallijsprintā, ir pieļautā kļūda. Minirallijā kopumā ceļi ir droši un tas ātrums nav ļoti liels, ko nevar teikt par ralliju un rallijsprintu, kur ir citi ātrumi. Ja šeit nobrauc no ceļa, tad ziepes var būt ļoti lielas.

Tavā balsī jūtu, ka āķis ir lūpā pēc pirmā ziemas rallija.
Protams. Teikšu tev tā, ka man āķis lūpā ir kopš desmit gadu vecuma, kad iznāca ''Mitsubishi Lancer Evo VI''. Tajos laikos, kad tēvs Didzis brauca rallijā un mēs braucām skatīties, es savos astoņos vai deviņos gados pirmo reizi žurnālā ieraudzīju ''Mitsubishi Lancer Evo VI'', pēc kā tētim toreiz teicu, ka šī ir mana sapņu mašīna un par to smukākas nav. Šobrīd man ir 31 gads un manas domas nav mainījušās. Šis auto, ar kuru ziedu laikos brauca arī Tomijs Makinens, man ir ļoti mīļš. No tā brīža arī man ir āķis lūpā, kad mēs ar Emīlu, mazi puikas būdami, stāvējām trases malā un skatījāmies, kā brauc tēvs. Mēs toreiz vibrējām kā traki (smejas). Tie bija forši laiki. Līdz ar to āķis lūpā ir sen, bet tagad viņš ir ieķēries kārtīgi.

Varbūt jānokrāso sarkanā krāsā kā Makinenam?
(smejas) Nezinu, redzēs. Ir mums viens dizains padomā, bet domas dalās, vajag vai nevajag.

Pajautāšu arī tev – kā tev patika lielie sarkanbaltsarkanie karogi?
Vienkārši kaifā. Pasaka. Tu brauc dopā un smaidi. Būtu tā vieta platāka, ar abām rokām rādītu īkšķus uz augšu. Brauc, ieraugi vienu lielu karogu, tad otru, tad uz taisnes vēl vairākus mazākus karogus. Manuprāt, no Jupitera vai kosmosa tos lielos karogus varēja redzēt (smejas). Nezinu, kā citiem, bet man tas iedeva nenormālu fīlingu. Kad tu brauc Latvijā un redzi latviešu fanus, karogus, ir forši, bet, kad esi ārzemēs un šādus karogus redzi ārzemēs, tas ir vēl foršāk, kad saproti, ka ir latviešu fani, kas atbraukuši atbalstīt latviešu ekipāžas. Tās bija foršas emocijas. Bet bez šiem karogiem bija arī citās vietās sarkanbaltsarkanie karogi, tāpēc paldies visiem par atbalstu. Tas ļoti palīdz.

Bet gan jau tāpat kādā minirallija posmā mēs tevi vēl redzēsim.
Domāju, ka jā. Gribētu pielauzt uz kādu minirallija posmu sievu, lai pasēž blakus. Skatījos kalendārā, ka būs posms Vecpiebalgā, kas ir netālu no mūsu mājām. Būs jāparunā vēlreiz ar sievu, lai pamācās lasīt stenogrammu (smejas). Esmu jau vienreiz piedāvājis, taču viņa saka, ka baidās kaut ko sabojāt un ka es uz viņu lamāšos (smejas). Kad nāks tuvāk šis posms un, ja laiks un citi apstākļi labvēlīgi sakritīs, tad kādās vasaras brīvdienās aizvedīšu sievu uz mežu randiņā, lai redz, kur mēs to naudu tērējam (veselīgi smejas).