Foto: www.davidbinks.eu
Jau šajā nedēļas nogalē Biķernieku trasē otro reizi norisināsies NEZ čempionāta posms rallijkrosā. Iespējams, daudzi nemaz nezina, kas īsti ir rallijkross, tāpēc portāls „Go4speed" aprunājās ar rallijkrosam ļoti tuvu cilvēku (Jāni Grīnhofu), kurš par šo sporta veidu pastāstīja nedaudz plašāk.
Rallijkrosa vēsture
Rallijkrosa pamati „ielikti" Skandināvijā, tas attīstījies arī Rietumeiropā, bet 90-to gadu beigās ienāca arī Latvijā. 90-to gadu beigās un 2000. gada sākumā Latvijā pat notika Latvijas rallijkrosa čempionāts. Sacensības norisinās Bauskas un Ikšķiles trasēs. Zemes īpašnieku nesaskaņu rezultātā jaunbūvētajai Ikšķiles trasei bija īss mūžs, tādēļ dažādu organizatorisku problēmu un trašu trūkuma dēļ čempionāts izzuda. Latvijā rallijkross atgriezās ar NEZ čempionāta starpniecību 2005. gadā. Latvijas posms norisinājās Bauskas trasē. Tad rallijkrosa attīstībā aktīvi iesaistījās pazīstamais sportists un entuziasts Igonis Krūmiņš, noorganizējot pats sava kausa izcīņu ar plašu skandināvu sportistu līdzdalību. 2008. gadā tiek pārņemta NEZ posmu organizēšanu Latvijā. 2010. gadā kopā ar pazīstamo Uģi Pauriņu tika īstenots plāns par sacensību rīkošanu Rīgā, kā rezultātā esam nonākuši pie tā, ka NEZ rallijkrosa čempionāta II posms šī gada 31. jūlijā notiks Biķerniekos.
Trase
Trase sastāv no asfalta un grunts seguma, kuru attiecība parasti ir ap 50/50. Protams, trasē noteikti ir kāds tramplīns, taču galvenais nosacījums - grunts segumam jābūt stingram un cietam. Eiropā sportisti šajās sacensībās brauc pat ar šosejas piekarēm un regulējumiem. Latvijā rallijkrosam praktiski ir atbilstoša tikai viena trase - Biķernieki, jo tai ir pietiekoša asfaltētā daļa un ciets līdzens grunts segums (frēzētais asfalts). Tāpat rallijkrosa sacensībās tiek izmantotas tikai sliku riepas.
Atšķirības starp autokrosu un rallijkrosu
Rallijkross ir dinamiskāks un ātrāks par autokrosu. Tāpat šajā sporta veidā ir mazāka tehnikas laušana un vairāk piemērots salonautomašīnām. Vēl viena būtiska atšķirība - rallijkrosā trasēm tiek veidots segums, speciāli taisītas trases, kamēr krosa trasēs vairāk uzmanības velta trases planēšanai, ne viss seguma izbūvei.
Mašīnas
Protams, rallijkrosā var braukt arī ar autokrosa mašīnu, bet tad tā būs tikai braukšana. Ja grib cīnīties par augstiem rezultātiem, tad vajag kaut ko nopietnāku. Tie latvieši, kas tagad brauc rallijkrosā, ar tādām mašīnām autokrosā vairs nevar braukt. Arī rallija braucēji var piedalīties rallijkrosā, tikai viņiem būtu jāpārregulē piekares un jāuzliek sliku riepas.
Klases
Eiropā ir četras klases - pilnpiedziņa (Super car, apmēram 550 Zs), 1600 (Super 1600, apmēram 250 Zs), 2000 (tikai aizmugures piedziņa) (Touring car, apmēram 280 Zs) un Nacionālā klase, kurā pamatā brauc „BMW" un „Volvo". Šajā klasē čempionāts nenotiek, bet tā tiek izmantota kā sacensību atbalsta brauciens (satelītbrauciens). Latvija klašu iedalījums sekojošs: priekšpiedziņa 1600 - D1 A. Vientilta piedziņa 2000 - D2, aizmugures piedziņa - Open, pilnpiedziņa D1.
Trases
Šobrīd Latvijā ir tikai viena rallijkrosa trase - Rīgā (Biķernieki). Bauskā trase neatbilst, bet 333 trasē šādas sacensības rīkot ir grūti (pašaura, nav vietas skatītājiem un grūti ievērot drošības pasākumus).
Sacensību norise
Sacensības notiek divas dienas. Pirmajā dienā notiek laika kontroles braucieni, kurās jauktās klasēs brauc piecas mašīnas. Otrajā dienā seko trīs kvalifikācijas braucieni, kuros arī pieci dalībnieki jau cīnās par starta vietām finālā. Beigās braucējam skaita labākos divus kvalifikācijas braucienus, lai noteiktu starta pozīciju finālbraucienos. Ja kvalifikācijā dalībnieki startē no vienas rindas, tad finālos jau no starta pozīcijām.
Finālā kopā uz starta stājas astoņi braucēji, no kuriem pirmajā rindā stāv trīs, otrajā divi, bet trešajā atkal trīs (3-2-3). Kopā sanāk braucējam vienās sacensībās jāaizvada septiņi braucieni (trīs laika kontrolē, trīs kvalifikācijā un viens finālā). Ja gadījumā ir daudz dalībnieku, tad var tikt aizvadīts arī B fināls, no kura divi labākie tad tiek uz A finālu. Teorētiski rallijkrosā ir iespējama kontaktcīņas, taču noteikumi ir ļoti stingri (tiesneši izskata katru gadījumu). Ja ir bijusi apzināta bakstīšanās, sportists tiek diskvalificēts. Šeit noteikumi ir stingrāki nekā autokrosā.
Sportisti Latvijā
Šobrīd vienīgais un var teikt uzņēmīgākais, kurš brauc ārpus Latvijas, ir Reinis Safonovs („VW Polo"), kurš brauc Super 1600 klasē. Tāpat rallijkrosā no latviešiem brauc Reinis Nitišs, Mārtiņš Porietis, Uģis Pauriņš, Jānis Spīķis, Jānis Berķis, Ilgonis Krūmiņš, Māris Ločmelis un citi.
Rallijkrosa seriāls Latvijā
Latvijas kausa izcīņa norisinās no pavasara. Jau ir aizvadīti divi posmi (abi Igaunijā), kur no Latvijas uz starta izgāja pieci dalībnieki. Diemžēl šajās sacensībās latviešu sportisti klasēs nesavāca kvorumu (atļauju cīnīties par ieskaites punktiem. Lai piešķirtu kopvērtējumā punktus, klasē jābūt sešiem sportistiem), tāpēc šis beigās izvērtās labs treniņš, kur sportisti iepazina viens otru, trasi un riepas. Tagad abos Baltijā notiekošajos NEZ čempionāta posmos paralēli norisinās arī Latvijas kausa izcīņa. Oktobrī būs vēl piektais posms Biķerniekos, kas būs gan Latvijas, gan arī Igaunijas čempionāta posms.
