Autosporta portāls

Un kā veicās pēdējos divos posmos Ungārijā? 

Pēdējās sacensības negāja no rokas. „Trackwood" trasē pats nesaslēdzu ātrumus, jo ātrumkārba bija jau sagurusi, un nācās samierināties ar sesto vietu. Treniņos viss bija kārtībā, jaunie regulējami deva iespēju braukt tā kā pašam patīk un arī skatītājiem patika. Bet tandēmu brauciena ieskrējienā divas reizes ieslēdzu piektajā ātrumā, attiecīgi zaudējot distanci. Arī otrās sacensības iesākās ļoti labi, treniņos viss gāja, bet pirmā kvalifikācijas brauciena finišā iebraucu ar bojātu dzinēju un tā arī noslēdzās otras sacensības Ungārijā.   

Šādos gadījumos driftā bieži vien tiek mēģināts aizlienēt auto no kāda jau zaudējuša braucēja... 

...jā, mēģinājām uz vietas sarunāt kādu auto, ko izīrēt, lai brauktu tandēmu braucienos. Bet jau pēc kvalifikācijas sapulcē mans ungāru pretinieks teica, ka solīšot tāpat vairāk naudas, lai tikai es nedabūtu mašīnu un nebrauktu pret viņu TOP 16 kārtā (smejas). Bet labie rezultāti sezonas sākumā beigās man ļāva nosargāt pirmo vietu kopvērtējumā. 

Cik tev pašam un tavai drifta karjerai šis tituls ir nozīmīgs? 

Ir sasniegts tas, uz ko gājām. Pašam tas, protams, ir diezgan patīkams notikums. Savā drifta vēsturē ielikts ķeksītis, ka arī Austrumeiropā esmu izcīnījis titulu. Tas būs kā laba motivācija, lai nākamajās sezonās labi turpinātu savas sporta gaitas.    

Pastāsti nedaudz par savu drifta auto - kādēļ to būvēji, kā tu to būvēji un galvenās tā sastāvdaļas. 

Vecā mašīna (red. piez. E30 paaudzes 3. sērija) jau diezgan labu laiku bija pabijusi trasē, bija veiktas pārbūves, kas, noteikumiem mainoties, vairs nebija atļautas, un arī morāli pats biju piekusis. Gribējās pamēģināt ko jaunu un pašam uzbūvēt automašīnu. Un tad vienā brīdī par labu naudu iegādājos E46 paaudzes 3. sērijas kupejas virsbūvi ar jau iemetinātu drošības karkasu. Kopā ar mehāniķi Jāni Diuru četros mēnešos pa vakariem, pa naktīm uzbūvējām jauno mašīnu. Uzreiz pēc pēdējiem skrūvēšanas darbiem tika aizbraukts uz pirmajām sacensībām, un, kā par brīnumu, jau trešajā braucienā varēju normāli pabraukt. Par galvenajām tehniskajām sastāvdaļām - "Nissan Skyline" 2,5 litru turbo dzinējs un ātrumkārba palika tie paši no iepriekšējā auto, bet balstiekārtas elementi, kas veido lielāku stūres leņķi, tika uzstādīti no „Wisefab".   

Cik daudz laika un līdzekļus tu velti driftam? 

Visu (smejas). Savā un brāļa servisā es pavadu ļoti daudz laika, tāpat arī var teikt, ka 80% savu līdzekļu es ielieku šajā sportā. Ļoti daudz jādara pašam, lai viss strādātu un varētu aizbraukt uz sacensībām, jo nav man milzīgas komandas, kas to darītu manā vietā. Brīvā laika vasarā praktiski nav un arī ziemā, kā visticamāk būs arī šoziem, kad kaut kas jātaisa, laika arī nav. Pa dienu ir pienākuma darbi servisā, bet arī vakarā viss laiks tiek pavadīts turpat, domājot, būvējot un pārtaisot kaut ko automašīnai. 

Kas ir tas, kas liek to visu darīt un neļauj apstāties? 

Protams, ka izcīnītās vietas un līdz šim sasniegtais dod lielu gandarījumu. Tu saproti to, ka vari pabraukt tāpat kā pārējie visi, kaut kādā līmenī. Tagad jau tas jādara, jo negribu sagaidīt 40 gadus un pēc tam sev pārmest to, kāpēc es nebraucu vai kāpēc es aizgāju prom. Tādu sajūtu es negribētu sagaidīt, tādēļ pagaidām, kamēr man tāda iespēja ir, es to līdz galam izmantošu un braukšu tik ilgi, kamēr man to ļaus finanses.

Visu interviju ar Ivo Cīruli lasiet jaunākajā Inter Cars Latvija žurnāla "IC Informācija" numurā.