Autosporta portāls

Mežaks, kura auto atbilda Dzintara apļa noteikumiem un nebija tik konkurētspējīgs, kā konkurentiem, sacensības iesāka ar 15.vietu pirmajā kvalifikācijā (20 sportistu konkurencē), bet sacīkstēs mūsu sportists, veicot vairākas apdzīšanas, tika līdz 11.vietai. Otrajā dienā sekoja devītā vieta kvalifikācijā un septītā vieta sacīkstēs. Tikmēr Griķis pirmajā dienā izcīnīja piekto vietu, bet otrajā dienā Andris svinēja uzvaru, ļaujot skanēt Latvijas himnai. ''Liels lepnums par Andri, kurš ar savu būvētu formulu spēja izcīnīt uzvaru,” saka Matīss.
Sarunā ar portālu Go4speed Matīss Mežaks stāsta, ka ''Šis bija Haigo kausa kārtējais posms, kurā es un Andris bijām piedalījušies arī iepriekš. Šoreiz iekrita laiks, ka varam paspēt aizbraukt, kā arī šogad tas notika trasē, kurā vēl nebijām braukuši. Papildus tam tas notika kopā ar DTM čempionāta posmu (tas bija DTM 500.posms), kas likās ļoti iespaidīgi un vilinoši,” stāsta Matīss Mežaks, kurš piebilda, ka pirms starta viņš cerēja iekļūt Top 10, kas arī esot izdevies, tāpēc viņš ar savu sniegumu ir apmierināts.

Jautāts, vai šīs varētu būt vienas no Matīsa autosporta karjeras spilgtākajām sacīkstēm, Matīss atzina, ka ''Pasākums noteikti bija iespaidīgs, tomēr kaut vai trases dēļ sacensības Nirburgringā un Spa Francorchamps vērtēju augstāk. Bet, protams, arī šis pasākums bija īpašs – 60 000 skatītāju, no kuriem daudzi nāk bildēties, pēta mūsu auto, uzdod daudz jautājumus. Interese par mums bija liela.''

Mežaks atklāja, ka viņš darīs visu, lai šāda klase būtu arī Latvijā. “Man gribētos to klasi, kas atbilstu arī viņu noteikumiem (A1300 grupai), ieviest Latvijā, jo tad uz Latviju būtu interese atbraukt daudziem spēcīgiem un ātriem braucējiem, kas sacensības padarītu daudz interesantākas un aizraujošākas. Tas dotu iespēju arī latviešu braucējiem doties uz kādām viņu sacensībām ārpus Baltijas. Noteikti mēģināšu pacīnīties, lai nākamsezon mums būtu tāda klase, kas ļautu sadarboties un, kā rezultātā, augtu sportiskais līmenis.''
Runājot par izmaksām un auto pārbūvi, Mežaks atzina, ka “Tās izmaksas, lai aizbrauktu uz ārzemju posmu, nav milzīgi lielākas par aizbraukšanu, piemēram, uz Pērnavu. Jā, ceļa izmaksas, protams, pieaugs, bet arī Pērnavā visi kaut kur paliek, dzīvo, ēd, dzer. Te tieši tas pats, tikai garāks ceļš līdz pasākuma norisei. Toties tā pieredze un gandarījums, ko tu iegūsti tur, ir vārdos neaprakstāms. Uz tādas skatuves braukt ar žiguli – tas ir iespaidīgi un neaizmirstami.”