Trases virsotnē (no kreisās) Andris Drozds, Sandis Raubiškis, Aigars Kozuls, Valdis Medinieks, Jānis Pūce, Ingus Ķimelis. Fotogrāfēšanās brīdī klāt nevarēja būt vēl trīs igauņu ekipāžu glābušie - Roberts Mālkalns, Gints Lapsa un Rinalds Rode. Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji
Šī gada rallijsprints ''Gulbis 2012'' iesākās gaužām slikti. Kad pirmajā ātrumposmā bija nobraukušas tikai 24 ekipāžas, posms tika apturēts, jo sākotnējā informācija liecināja par to, ka īsi pirms finiša avāriju piedzīvojusi kāda igauņu ekipāža, kura esot ieskrējusi dīķī. Nedaudz vēlāk tika ziņots, ka ekipāžai viss esot kārtībā un rallijs turpināja savu gaitu, taču izrādās, ka minētās ekipāžas braucēju dzīvība šajā avārija karājās mata galā, taču, pateicoties drosmīgiem latviešiem, viņi izdzīvoja.Kā lasāms portālā "Diena.lv", "Latvijas lepnuma" balvai šogad saņemts pieteikums par šiem drosmīgajiem vīriem. Un balvai pieteiktais stāsts ir tiešāms aizkustinošs. Piedāvajam to izlasīt arī jums.
Kādā līkumā, apmetusi vairākus kūleņus, ekipāžas mašīna lidoja pāri laukam, akmeņu krāvumam, alkšņu krūmiem, līdz atskanēja pamatīgs plunkšķis. Daži vietējie uzreiz saprata, ka sacīkšu automašīna piezemējusies ūdenī. Un tā arī bija, jo mašīna gulēja ar jumtu uz leju. Drošības jostas sportisti paguva atsprādzēt, taču bebru aizsprosta dēļ atvērt durvis nevarēja. Kā vēlāk atzina abi igauņi sportisti (pilots Vallo Nūters un stūrmanis Alari Kupri) viņi tobrīd sapratuši, ka tas ir minūšu jautājums, jo viņi bija pārliecināti, ka neizdzīvos...
Taču tobrīd, nedomājot ne par sevi, ne par apkārtējiem, palīgā skrēja vairāki glābēji. Atminoties tā mirkļa notikumus, vīri vairs nevarēja pateikt, kurš pirmais metās skriešus uz dīķi, kurš pirmais lēca ūdenī. Bet tam nav nozīmes, uzskata seši vīri, satiekoties notikuma vietā, lai nofotografētos rakstam pie liktenīgā dīķa. ''Nevajag dalīt lomas, cik kurš palīdzējis un glābis - tās ir tikai detaļas,'' uzskata Aigars Kozuls. ''Svarīgākais, ka tajā vietā bijām tie, kas bijām - kā vienots spēks.''
Ekipāžas automašīna. Foto: nagi.ee
Dīķī konkrētajā vietā dziļums bija līdz krūtīm, bet soli sāņus - jau līdz kaklam. Ingus Ķimelis, Cesvaines vidusskolas skolnieks, meties ūdenī, pat nedomājot par savu mobilo tālruni un drauga Roberta Mālkalna mašīnas signalizācijas pulti šortu kabatā. ''Ai, pēc notikušā tā izmirkusī pults vispār tāds sīkums vien šķita.'' ''Tas vienkārši bija jādara! Ielecu, un bija jālaižas peldus,'' atceras Ingus. Mašīna tikmēr strauji piepildījās ar dūņaino ūdeni. ''Skats bija baiss, abi sportisti ar kājām gaisā, sejas necilvēcīgā, zilpelēkā krāsā, sašķiebtas grimasē,'' stindzinošo ainu atminas Ingus.
Jānis saka, ka viss risinājies kā trillerī. ''Nekas nebūs,'' kāds iesaucies, kad sapratuši, ka durvis atvērt neizdosies. "Mašīna jāapgāž, taču šķita neticami, ka to izdosies paveikt,'' tobrīd domājis Valdis. ''Gluži pārdabisks spēks radās, jo, ja pietrūktu kaut viena vīrieša spēka brīdī, kad vajadzēja atgāzt mašīnu uz riteņiem - neapgāztu,'' situāciju lietišķi raksturo Aigars.
Pirmo izdevies atbrīvot stūrmani, kura pulss nebija zudis, un elpošanu izdevies atjaunot līdz ar dūņainā ūdens atklepošanu. ''Viņš atvēra acis un, skatoties sejā, jautāja: ''Vai esmu dzīvs?'''' atceras Aigars. Ar pilota izdabūšanu gājis grūtāk un ilgāk. Sportists bija paslīdējis zem paneļa, turklāt cietušajam sākusies tūska, jo žņaudza ķiveres siksna. Uz riteņiem noliktais auto joprojām līdz pusei slīka ūdenī. ''Neomulīgi kļuva, šķita - nav cerību,'' izjūtas atceras Jānis. Tomēr beigās izdevās sportistu izvilkt un iznest krastā. Tajā brīdī Aigars sūtījis jau atguvušos Alari parunāties pie Vallo igauniski, lai uzturētu kolēģi pie samaņas. ''Kad pilots atvēra acis un abi igauņi piespieda viens otram galvu, sapratām - briesmīgākais jau garām. Patiesībā nu tikai sākām paši aptvert situāciju, jo līdz tam darbojāmies automātiski,'' secina Andris.
''Skatītāju pulciņš avārijas tuvumā bija paprāvs, taču palīgā, nedomājot par savām ērtībām un personisko komfortu, skrēja tikai daži,'' saka Cesvaines vidusskolas skolniece Rita Turkina, kura šos vīrus arī pieteica Latvijas lepnumam.
Ekipāžas automašīna. Foto: nagi.ee
Vīri patiesi nealkst ne publicitāti, ne uzslavas. ''Mums lielākais paldies būtu satikt abus igauņus vēlreiz. Satikt sveikus un veselus, te, mūsu trasēs,'' smaidot teic madonieši. Mirkli apspriedies ar vīriem, Sandis secina: ''Esam pārliecināti, ka ūdenī metās vēl viens vai divi vīri, varbūt nav vietējie. Būtu tikai godīgi, ja izdotos uzmeklēt un pieminēt arī viņu vārdus. Jo mēs visi darbojāmies kā vienota komanda.'' Starp glābējiem bija arī cesvainietis Gints Lapsa un, izrādās, arī ogrēnietis Rinalds Rode.
Sazinoties ar igauņu ekipāžas pārstāvjiem - pilotu Vallo Nūteru un stūrmani Alari Kupri, abi stāsta, ka nu jūtas veseli, tiesa, kādu laiku nācies ārstēties. ''Tas bija minūšu jautājums. Videokamera mašīnā ūdenī strādāja vēl divas minūtes. Vēlāk mums pateica, ka zem ūdens esam pavadījuši kādas četras minūtes. Esam ļoti pateicīgi latviešu puišiem,'' saka Alari. ''Mūsu izglābšana bija brīnums. Kad atguvos, nesapratu, kur esmu - uz zemes vai debesīs. Neticēju, jautāju puišiem, vai tiešām esmu dzīvs.'' Vallo piebilst - viņiem abiem 30. jūnijs ir otrā dzimšanas diena. Neskatoties uz šo negadījumu, igauņu autosportisti ir gatavi atkal startēt sacensībās, bet savus glābējus viņi labprāt redzētu rallijos Igaunijā un grib pateikties puišiem, tikai šobrīd nezinot kā.
Arī portāla Go4speed komanda lepojas ar drosmīgajiem autosporta faniem un tic, ka redzēsim viņus arī šīs gada "Latvijas lepnuma" apblavošanas ceremonijā TV3.
