Autosporta portāls

Jau ziņojām, ka ceturtdien Anglijā norisinājās "Fiesta Champions Day", kurā piedalījās arī Okartes Autosporta Akadēmijas pilots Ralfs Sirmacis. Ja sākotnēji bija plānots, ka braukšana notiks ar Ford Fiesta R5, tad beigās sportistiem tika dota iespēja izbraukt ar Ford Fiesta WRC.

Pēc debijas ar WRC automašīnu portāls Go4speed sazinājās ar Ralfu Sirmaci, kurš dalījās iespaidos par piedzīvoto. ''Foršas sajūtas,'' pēc nelielas nopūtas iesāk Ralfs Sirmacis. ''Runājot par mašīnas jaudu, tad biju gaidījis kaut ko nedaudz jaudīgāku, bet nu nav jau arī tā, ka neiet (smejas). Vadāmība un bremzēšana tas gan ir kaut kas prātam neaptverams. Liekas, ka tik mazā gabalā nevarēs apstāties, bet beigās tā mašīna apstāja vēl ātrāk. Arī pie vadāmības bija ļoti jāpierod, jo tā bija ļoti jūtīga. Tikko nedaudz pa daudz pagriez stūri, tā mašīna uzreiz slīd. Ņemot vērā, ka sanāk uzspēlēt ralliju (datorspēlēs), tad mašīna vadījās līdzīgi, kā datorspēlēs (smejas). Arī pārslēgšanās bija interesanta. Ja Fiesta R2 ātrumi jāpārslēdz ar nelielu spēku, tad šeit ļoti viegli – uzsit nedaudz un jau robā.''

''Kas līdzīgs no R2? Ātruma pārslēgs un rokas bremze ir līdzīga. Pārējais viss savādāk. Arī sēdēšana bija ļoti tālu. Vēl iekrita acīs tas, ka tur bija ļoti daudz visādu podziņu, slēdzīšu. Tā kā lidmašīnai.''

Pirms Sirmacis sēdās pie WRC stūres, viņu izvizināja Evans. ''Pirms varēju braukt pats, mani izvizināja Evans (M-Sport rūpnīcas rallija komandas pilots), taču man likās, ka viņš brauca samērā mierīgi, taču ātri. Biju gaidījis, ka viņš brauks nedaudz agresīvāk. Tad, kad nedaudz izvizināju viņu, Evans teica, ka es braucot agresīvi.'' 


Uz jautājumu, vai braucieni aizritēja bez starpgadījumiem, Ralfs smejoties saka. ''Mēs ar Mārtiņu beigās paspējām izlidot pļavā. Esmu tagad pirmais latvietis, kurš ar WRC bijis pļavā (smejas). Bija viens lēzens līkums, kuru man likās, ka varēs izbraukt ar pilnu gāzi, taču tobrīd jau bija nodilušas riepas, tāpēc arī nesanāca noturēties uz ceļa. Pēc braucieniem nevienam sportistam neredzēju tik nodilušas riepas, kā man (katram braucējam uz braucienu tika liktas citas riepas). Kārtīgi izbaudīju braukšanu ar WRC mašīnu. Protams, ar katru apli jau sāku braukt ātrāk un ātrāk. Tagad gribas vēl.'' 

''Jau Mārtiņam teicu, ka līdz šim nekad nav sanācis aizbraukt uz kādu WRC posmu, taču tagad pēc šiem testiem vairs negribas skatīties WRC, bet gan pašam braukt.''  

Uz jautājumu, vai var teikt, ka pilots tagad ir realizējis vienu no saviem sapņiem, Ralfs saka apstiprinoši. ''Jā, esmu realizējis vienu no saviem sapņiem un esmu izbraucis ar WRC mašīnu. Nākamais mērķis – kādu dienu izbraukt ar tādu mašīnu rallijā.'' 


Sirmacis trasē. Foto: No Mārtiņa Dzenīša privātā arhīva 

Sarunas nobeigumā Dzenītis vēl piebilda, ka: "Ja pirmajos apļos, kad Ralfs vēl tikai apguva šo auto un tā gabarītus, viņš izmētāja pāris riepas un nogāza dažus pilonus, tad turpmāk, kad jau braucām kopā, ar katru apli viņš bija ļoti ātrs. Uz beigām man jau likās, vai tiešām tik ātri var pabraukt. Tajā ātrajā līkumā, kur izlidojām, mūsu riepas jau bija beigušās.''

''Kā šo testu laikā atzina viens no M-Sport pārstāvjiem, tad katram kilometram, ko nobraucām ar WRC automašīnu, pašizmaksa esot apmēram 180 eiro (klientiem 1 km izmaksā apmēram 250 – 300 eiro). Kādus 2000 eiro Malkolmam laikam notērējām,'' smejoties nobeidz Dzenītis.