Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Aizvadītajās brīvdienās startēja Somijas rallija čempionāta piektais posms, rallijs ''Jyväskylä Ralli 2026'', kura ietvaros notika arī Igaunijas rallija čempionāta 3.posms. Starp 120 ekipāžām uz starta izgāja arī divas latviešu ekipāžas - Kalvis Blūms/Raimonds Zeiļuks un Gints Bremze/Elīna Bremze.
Pēc sešiem posmiem augsto 19.vietu absolūti un pirmo klasē ieņēma Blūma ekipāža, taču diemžēl noslēdzošajā posmā, slavenajā WRC ātrumposmā Urria, Blūma ekipāža piedzīvoja avāriju.
Foto: Pille Russi
Kad brūces nedaudz sadzijušas un emocijas norimušas, portāls Go4speed aicināja Kalvi uz sarunu par piedzīvoto Somijas rallijā.
Kalvi, pats svarīgākais jautājums. Kā šobrīd veselība?
Protams, vēl jūt negadījuma sekas, bet ir jau labāk. Mugura, spranda un atslēgas kauls vēl sāp. Ir grūti elpot, kā arī smagumus celt nevaru. Bet ir bijis sliktāk. Pēc avārijas devos uz slimnīcu pārbaudīties, kur, par laimi, nekas nopietns nav atklāts - ir sasitumi, sastiepumi.
Kopumā rallijs bija ļoti labi noorganizēts, tai skaitā arī servisa parka atrašanās vieta (servisa parks atradās turpat, kur parasti tas ir Somijas WRC laikā - aut.). Ja runājam par pašiem ātrumposmiem, tad bija septiņi unikāli ātrumposmi, no kuriem vienu, kā jau iepriekš stāstīju, nepaspējām pierakstīt, jo mūsu ekipāžai nav vēl tādas pieredzes tādā ātrumā pierakstīt tik sarežģītus ātrumposmus.
Šis posms daudzas reizes bijis Somijas WRC maršrutā, un Kalvis to pierakstīja, izskrienot ar kājām. Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Cik mums sanāca pašiem izbraukt dažas sekcijas, tad ceļi tur bija ļoti mainīgi, un to visu precīzi pierakstīt noteikti bija sarežģīts uzdevums.
Šis bija ļoti prasīgs rallijs, tāpēc koncentrācijas līmenis bija ļoti augsts. Tā koncentrējies vēl nebiju nevienā rallijā. Šeit tiešām bija jārespektē katrs metrs un katrs centimetrs. Kad pierakstījām trasi, tad sapratu, ka rallijs būs prasīgs, bet, kad sākām braukt, tad jau no pirmajiem metriem tu saproti, ka šeit viss ir kaut kā savādāk. Un tā arī visas dienas garumā šai lietai piegājām ļoti nopietni un braucām ļoti prātīgi. Nevienā vietā nebija nekādu bīstamu momentu un mēs nebraucām tā, kā skan mūsu devīze – ''Flat Out or Go Home''. Visur braucām ar prātu.Lai arī daudz neizbraucām pa ātrumposmiem, bet man iekrita acīs, ka vietām ir plats, tad pēkšņi šaurs. Tāds netipisks ceļš Somijai. Kā jums izskatījās?
Šie bija ļoti, ļoti prasīgi ceļi. Kas interesanti, tad, jā, katrā posmā divas, ja ne trīs reizes, mainījās ritms – no plata uz šaura un otrādi. Bija pat vietas, kur, ja tās olas ir cietas, tu ieliec piektajā ātrumā un lido ar pilnu, vietām tik knapi nedaudz uzsēdinot, bet pēc brīža dops uzreiz paliek šaurs. Vēl kas interesanti, tad bija vietas, kur trases iekšmalā tika salikti nevis stabiņi (lai negrieztu trasi), bet gan nokrāsoti akmeņi. Tad mēs arī stenogrammā atzīmējām, ka no šīs vietas neko negriezt. Tur nācās braukt tikai un vienīgi pa ceļu, nemaz pat nedomājot, ka var kaut ko nogriezt.
Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Jā, protams. Bija vietas, kur varēja lēkt ar pilnu, bija vietas, kur jāpiesēdina. Bija pat tādas vietas, kad brauc ar 190 km/h pāri nelielam tramplīnam, tu atraujies un tev ilgi kutina vēderu. Patīkamas sajūtas. Bet labākās sajūtas, kad vari lēkt sānslīdē. Gluži kā datorspēlēs.
Kad noslēdzošajā ātrumposmā aprunājos ar Niklasu Gronholmu (avarēja pirmajā ātrumposmā), viņš teica, ka šāda reljefa ceļi ir tikai šajā apkārtnē, bet citur tā neesot.
Jā, tā laikam ir. Kad iepriekš braucām Turku rallijā, tur tas reljefs bija līdzīgs Alūksnes rallijam, bet šeit pavisam kas cits.
Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Braukt uz Somiiju saprast un mācīties pierakstīt trasi, to noteikti iesaku katram, kurš grib attīstīties. Ļoti vērtīga pieredze. Bet es vairāk startu Somijā definētu kā eksāmenu. Ja izdodas nobraukt līdz galam, tad vari sev uzspiest zīmodziņu. Mēs šogad neuzspiedām, spiedīsim nākamgad (smejas).
Juti ar fanu atbalstu svešā vietā?
Varbūt šeit nebija tik daudz cilvēku kā citos pasākumos un rallijos, bet fani bija, atbalstīja mūsu. Arī jūs redzējām trasē ar karogiem, kas arī iedeva tās foršās sajūtiņas.
Foto: Go4speed
Viss bija ļoti skaisti, līdz sekoja slavenais Urria ātrumposms. Tagad tā atskatoties ar vēsu galvu, kas īsti tur notika?
Visu ralliju braucu ļoti piesardzīgi. Teikšu godīgi – tik koncentrējies uz nevienu ralliju iepriekš vēl nebiju bijis. Rallijs bija ļoti prasīgs, tāpēc arī pieeja šim rallijam bija savādāka. Katru līkumu respektējām. Ja runājam par šo konkrēto neveiksmīgo līkumu, tad tur varētu būt vairāku apstākļu kopums, tai skaitā arī pieredzes trūkums. Tur iepriekš bija tramplīns, kurā mēs atvieglojāmies, ko īsti nebiju paredzējis. Tāpat arī bremzēšanās sanāca tādā kā kritumā, kas automātiski mašīnai deva inerci un paātrinājumu. Iespējams, ka arī nedaudz par vēlu saņēmu informāciju par konkrēto līkumu, kā arī attālums līdz līkumam, iespējams, no manas puses nebija pareizi noteikts. Daudz dažādu lietiņu, kas diemžēl noveda pie tā, kas notika. Es to raksturotu kā pieredzes kļūdu.
Foto: Go4speed
Ja tagad patinam atpakaļ filmu, vai pie šiem konkrētiem apstākļiem tu varēji darīt kaut ko savādāk, lai nenotiktu tas, kas notika?
Esot tajā situācijā, bija divi varianti. Pirmajā variantā, tuvojoties tam līkumam, tu saproti, ka ir par ātru. Ja tādā ātrumā grieztu iekšā līkumā (kā būtu pareizi jādara), tad tas viss rezultētos ar to, ka es nonāktu ārmalā un tur automātiski sekotu avārija. Bez variantiem. Otrs variants bija salikt mašīnu šķērsām, spēlēties ar jaudu un cerēt uz to, ka esi iekšmalā un to visu tu vari pārvest sev vēlamā virzienā. Diemžēl pēc tramplīna ceļš minimāli aizgriezās pa kreisi, un es nevarēju uztaisīt tādu iemetienu, lai mēģinātu nodzēst ātrumu. Cik varēju, tik sametu auto šķērsām. Bijām iekšmalā, bet diemžēl tur bija akmens, un turpinājums jau redzams video. Nebūtu tur akmens, domāju, ka caur iekšmalu izpļautu zāli un aizbrauktu tālāk.
Esot tajā situācijā, bija divi varianti. Pirmajā variantā, tuvojoties tam līkumam, tu saproti, ka ir par ātru. Ja tādā ātrumā grieztu iekšā līkumā (kā būtu pareizi jādara), tad tas viss rezultētos ar to, ka es nonāktu ārmalā un tur automātiski sekotu avārija. Bez variantiem. Otrs variants bija salikt mašīnu šķērsām, spēlēties ar jaudu un cerēt uz to, ka esi iekšmalā un to visu tu vari pārvest sev vēlamā virzienā. Diemžēl pēc tramplīna ceļš minimāli aizgriezās pa kreisi, un es nevarēju uztaisīt tādu iemetienu, lai mēģinātu nodzēst ātrumu. Cik varēju, tik sametu auto šķērsām. Bijām iekšmalā, bet diemžēl tur bija akmens, un turpinājums jau redzams video. Nebūtu tur akmens, domāju, ka caur iekšmalu izpļautu zāli un aizbrauktu tālāk.
Jā, diemžēl tas turpinājums, kas redzams video, nav patīkams. Izskatījās diezgan traki.
Pirmais kūlenis bija pa ceļu, bet otrais sitiens ar manas puses sānu pret akmeņiem bija diezgan traks un sāpīgs... (pēc neilga klusuma brīža) Bet, kad izkāpu ārā no mašīnas, sapratu, ka mēs abi esam dzīvi un mums viss daudz maz ir kārtībā... Nebija ne asaru, ne puņķu, ka viss ir slikti, bet, ka šī mums atkal ir jauna iespēja uz lietām paskatīties no citas puses. Lai arī cik tas traki neizklausītos, tad šī mums ir jauna iespēja, nevis problēma. Viss būs kārtībā, galva augšā un ejam uz priekšu.
Onboard video no avārijas:
Cik lielā mērā drošības ekipējums palīdzēja izvairīties no nopietnākām traumām un ko pēc šādas avārijas tu gribētu nodot citiem sportistiem?
Vēlreiz pārliecinājos, cik liela nozīme ir drošības ekipējumam, tāpēc visām mazākajām niansēm, kas saistītas ar drošību, ir jābūt Top līmenī. Tikai tā tu vari sevi pasargāt un meklēt sportā tās robežas, simtdaļas, un nekā savādāk. Vienmēr visiem iesaku stingri piesprādzēties. Pats pievelku siksnas tik stingri, ka ir grūti paelpot, bet tam tā ir jābūt. Jā, atslēgas kauls šobrīd sāp, bet sāp no piespiesta Hansa nevis no kaut kā cita. Šoreiz drošības karkass izdarīja savu darbu.
Kāds bija ātrums avārijas brīdī?
Akmenim virsū uzbraucām ar ātrumu 136 km/h. Nedaudz atpakaļ tramplīnā bija ap 160 km/h. Lēni nebija (smaida).
Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Urria ātrumposma, kurā avarēji, pirmsākumi meklējami jau 1970.gados. Šajā posmā arī iepriekš avarējuši citi WRC braucēji, tai skaitā arī Miko Hirvonens, kurš šajā posmā piedzīvoja savu smagāko avāriju WRC karjerā. Nu arī tavs vārds būs starp citiem braucējiem, kuri šeit avarējuši...
Kad avarēju, tad vietējiem somiem, kuri mums palīdzēja, jautāju, vai šeit ir kāds atzīmējies? Viņi teica, ka nav, jo šādā virzienā šī vieta gāja pirmo reizi. Tad nu nosmaidīju, ka arī man būs savs līkums Somijā.
Kad avarēju, tad vietējiem somiem, kuri mums palīdzēja, jautāju, vai šeit ir kāds atzīmējies? Viņi teica, ka nav, jo šādā virzienā šī vieta gāja pirmo reizi. Tad nu nosmaidīju, ka arī man būs savs līkums Somijā.
Jā, šādi tādi plāni mums ir. Rallijs ir liela lieta mūsu ģimenes ikdienā, līdz ar to mēs ralliju vairs neuztveram tikai kā hobiju, bet skatāmies arī no citas prizmas. Šai mašīnai drošības karkass savu darbu ir padarījis un tas ir beidzies. Domāsim, ko un kā darīt tālāk. Šovakar (pirmdien) mums ir komandas sapulce, kur tad liksim plānu galdā – ko darīt ar drošības karkasu, ko darīt ar virsbūvi. Te nebūs tikai nomainīt amortizatorus un braukt tālāk. Te būs jāpastrādā, bet mēs tam esam gatavi. Prieks, ka apkārt ir cilvēki, kuri arī grib palīdzēt, tāpēc noteikti viņiem dosim tādu iespēju. Strādāsim, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos tur, kur mums visvairāk patīk būt - rallija trasē!
