Foto: Ray Lawrence Photography.
Latvijas rallijkrosa braucējs Roberts Vītols Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta otrajā posmā Lidenhilā Supercar klasē turpināja demonstrēt daudzsološu ātrumu, taču sacīksti iznīcināja automašīnas turbīnas defekts.
Vītols dienu sāka pārliecinoši, pēc otrā rezultāta brīvajos treniņos pirmo kvalifikāciju noslēdzot pirmajā pozīcijā. Tas vēlreiz apliecināja, ka sestdienas uzvara pirmajā posmā nebija nejaušība. Par spīti lieliskajam rezultātam, braucējs nebija līdz galam apmierināts ar mašīnas regulējumu, sūdzoties par problēmām pagriezienos, tāpat Roberts pārmeta sev pārāk pārspolētu startu.
Otrais brauciens neizdevās, jo latvietis cīņas gaitā iesprūda aiz lēnākiem konkurentiem un zaudēja laiku, līdz ar to otrajā sērijā summā tikai septītā pozīcija. Taču sākot ar trešo kvalifikāciju sākās ievērojamas problēmas ar mašīnu: pēc cīņas Vītols jutis jaudas zudumu, kā rezultātā viņš kļuvis bezspēcīgs trases taisnajos posmos – konkurenti attālinājušies. Komanda uzsāka jaudas meklējumos, jau atkal nonākot turbo sistēmas tēmā.
Par spīti problēmām, pēc trim kvalifikācijām Vītols bija trešajā vietā un, lai gan līdz galam tehnikas problēmas novērstas netika, Roberts pusfinālu noslēdza otrajā pozīcijā, droši soļojot fināla virzienā. Pēc pusfināla komanda atklāja bojājumu interkūlerā, kas pirms izšķirošā brauciena šķita šķietami novērsts.
''Cik jauka bija sestdiena, tik nejauki beidzās pirmdiena,” portālam autocross.lv sarūgtinājumu atzīst Roberts Vītols. ''Finālā paliku startā, izstājos. Finālā biju pirmajā starta rindā ārmalā – ideāla pozīcija, lai dotos pēc starta Džokerī un, iespējams, sakārtotu sacīkstes scenāriju sev par labu. Taču visa diena kopumā iznāca samocīta un nepilnvērtīga tehnikas problēmu dēļ. Nemitīgi zuda jauda, turklāt tam izrādījās arvien jauns iemesls. Jau pirmajā braucienā jutu jaudas trūkumu, to izdevās novērst uz otro braucienu, taču tajā iesprūdu aiz konkurentiem un nerealizēju iespēju. Trešajā kvalifikācijā atkal jutu, ka mašīna nedarbojas, bet uz pusfinālu nepietika laika problēmu novēršanai. Pirms fināla komanda darīja visu iespējamo, turklāt sakrita, ka arī otrajai komandas mašīnai bija nepieciešami remontdarbi – gāja saspringti!''
''Pirms fināla riepu tīrīšanas zonā mašīna noslāpa. Piedarbināju, taču jutu, ka mašīna grib slāpt nost. Starta brīdī kļuva viss skaidrs – fināls galā. Pēc sacīkstes jutu, ka visa komanda ir sapīkusi par šo dienu, jo laikam visi zinājām, ka varam sasniegt vēl vienu lielisku rezultātu. Kas man bija sāpīgi – redzēju daudz iespējas, kuras piedāvāja sacensību gaita, un es varēju izmantot, taču mašīna man to neļāva. Es jutu, ka finālā šodien varēju paveikt kaut ko lielu un nozīmīgu, bet nebija lemts.''
