Autosporta portāls

Bijušais somu rallija braucējs Kristians Sohlbergs, kurš savas karjeras laikā ir startējis vairāk nekā 30 WRC rallijos (labākais rezultāts 2006.gada Sardīnijas WRC posmā (''Subaru Impreza S11 WRC '05'')), šobrīd strādā kā treneris un palīdz citiem braucējiem, kā arī brīvajā laikā spēlē digitālo ralliju. Tāpat bijušais rallija braucējs sava twitch platformā ik pa laikam uz sarunām aicina bijušos/esošos pasaules līmeņa rallija braucējus (piemēram, Markusu Gronholmu, Toniju Gardemeisteru), komandus vadītājus u.c. 

Parasti šīs intervijas notiek somu valodā, taču otrdien ar viņu angļu valodā aprunājās bijušais WRC un pasaules RX čempions Peters Solbergs. Lai arī sākotnēji bija vēlme tikai nedaudz paklausīties sarunu ar Solbergu, vēlāk Petera piedzīvojumi un stāsti par autosporta pirmsākumiem, pirmajiem rallijiem, mīļākajām rallija mašīnām, nokļūšanu WRC, Lēba dominanci (kuru varēja pārtraukt), krišanu uz nerviem Makrejam, nokļūšanu Subaru u.c., tā aizrāva, ka divarpus stundas paskrēja gandrīz vienā elpas vilcienā.

Iespējams, ka daudzi par Solberga pirmsākumiem ir lasījuši/dzirdējuši, taču sarunas laikā Solbergs, kurš brīžiem pat bija emocionāls, pastāstīja tik daudz interesantu un smieklīgu atgadījumu no savas karjeras, kad radās doma ar šiem stāstiem padalīties arī ar tiem, kuri varbūt to nav zinājuši.

Šajā ''sērijā'' piedāvājam aplūkot Solberga autosporta pirmsākumus, viņa pirmo ralliju, par iešanu uz banku aizņemties naudu un daudz ko citu.

Bērnība
- No 1982.gada Solberga vecāki nodarbojās ar bilkrosu (tas pats kas mūsdienās folkreiss, kas ir uz krosa un rallijkrosa principiem balstīts tautas autosporta veids), tāpēc viņš kopā ar brāli Heningu Solbergu 25 brīvdienas gadā (nakšņojot teltī vai mašīnā) devās līdzi saviem vecākiem.
- 1987.gadā (13 gadu vecumā) Solbergs kļuva par jaunāko Norvēģijas radio vadāmo automašīnu čempionu. No tā arī viss sākās, jo Solbergs sāka jaukt ārā mašīnas, dušā tās mazgāja, tīrīja. Kad tika uzvarēts šajā čempionātā, tad viņš ar brāli sāka būvēt/uzlabot autokrosa/folkreisa automašīnas.
- Tēvs esot bijis ļoti slikts mehāniķis. Viņam sacensībās negāja, bieži izstājās, kas Peteru un Heningu padarīja ļoti dusmīgus, tāpēc viņi sāka vecākiem palīdzēt labot/uzlabot/būvēt sporta mašīnas.
- Kopā vecākiem un sev šīm sacensībām (bilkrosam/autokrosam) tika uzbūvēti/restaurēti 110 dzinēji un 50 šasijas, kas pēc tam ļāva gandrīz visur uzvarēt.
- Radio vadāmās automašīnas un folkreiss bija abu Solbergu bērnības galvenās lietas, tāpēc viņi bija netīri katru dienu.

Autokross/Rallijkross
- Solbergs bija pirmais mehāniķis vecākiem un vēlāk brālim Heningam.
- Savu autovadītāju apliecību Solbergs ieguva tieši savā 18 gadu jubilejā (sestdienā), kad arī tika aizvadītas pirmās sacensības autokrosā, kur viņš finišēja trešais. Pēc tam vēl vienās sacensībās tika izcīnīta uzvara.
- Pēc tam Solbergs iegādājās ''Ford Escort MK2'', ar ko tika startēts kalnā braukšanas un rallijkrosa sacensībās.
- Vēlāk savā fermā, kur bija gan govis, gan cūkas, gan zirgi, viņš sāka no nulles būvēt ''Volvo 240'', kas nepārtraukti tika uzlabots un ar kuru turpat fermas priekšā tika testēti starti. Tas palīdzēja, jo pirmajā gadā Peters rallijkrosā uzvarēju 19 no 21 braucieniem, bet otrajā gadā viņš uzvarēja 15 no 19.

Pirmā rallija mašīna/pirmais rallija starts
- Pēc tam, kad viņš kļuva par rallijkrosa un kalnā braukšanas čempionu (1995. un 1996.gadā), Solbergs saņēma līgumu par startēšanu Renault Spider Cup. ''Aizbraucu uz testiem, biju otrais un man iedeva līgumu, bet nezināju, ko darīt. Tajā brīdī saņēmu arī piedāvājumu braukt rallijkrosā, bet pirms pieņemt lēmumu, gribēju izmēģināt spēkus rallijā. Trešdienā pieņēmu lēmumu, ka piedalīšos rallijā, kas notiks sestdienā. Mašīna, kuru gribēju nopirkt, atradās 950 kilometru attālumā no manas mājas. Aizņēmos naudu no bankas, aizlidoju un iegādājos ''Volvo 240 Original'', kuram līdzi bija dažas rezerves daļas un pieci rezerves riteņi. Dodoties atpakaļ, pārsitu piecas riepas. Kad piektdienas rītā nonācu pie Zviedrijas/Norvēģijas robežas, man vairs nebija nevienas rezerves riepas. Ņemot vērā, ka manai mašīnai bija zviedru numuri, sazinājos ar brāļa sievu, kas bija zviedriete, lai viņa pārdzen mašīnu pāri robežai. Atbraucu mājās, aplīmēju auto, salaboju stūres pastiprinātāju un pabeidzu visu sestdienas rītā. Devos uz ralliju, kur pārstāvēju tobrīd lielāko rallija klasi Norvēģijā - ''Volvo 240'' (25 automašīnas). Par manu stūrmani gribēja kļūt Heninga sieva, kas bija laba stūrmane, taču es tobrīd vispār nesapratu stenogrammu. Mani apmācīja tagadējais Andreasa Mikelsena stūrmanis, taču man tas bija vienaldzīgi, jo neko nesapratu. Zināju, ka braukt māku, jo esmu četrkārtējais Norvēģijas RX čempions. Izgājām uz starta, nobraucu 200 metrus un mana stūrmane pārstāja lasīt. Viņa pateica, ka tas ir bīstami un aizmeta pierakstu kladi uz aizmuguri. Braucu, ko redzēju, un finišā biju otrais.''

- ''Aizņēmos no brāļa ''Toyota Celica (ST165)''. Vienās rallija sacensībās biju viņam priekšā, taču tad piedzīvoju smagu avāriju. Izkāpu no mašīnas, ieskrēju mežā, bet, ņemot vērā, ka nāku no rallijkrosa vides, aizmirsu paņemt savu stūrmani. Atskrēju atpakaļ un savācu viņu. Bet auto bija iznīcināts. Biju spiests pārdot savu ''Volvo 240'' un doties uz banku, lai aizņemtos vēl naudu. Tobrīd mana alga bija 15 000 gadā, tāpēc, lai aizņemtos naudu, man vajadzēja garantijas. Es, zemnieku puika, uzvilku uzvalku, kaklasaiti un devos pēc naudas. Teicu, ka man vajag 100 000, taču man bankas boss teica, lai aizmirstu, jo man vajag nopietnākas garantijas. Devos pie vecā bosa, draugiem, kuri parakstīja papīru, ka, ja man būs problēmas, viņi samaksās. Devos vēlreiz uz banku un tiku pie saviem 100 000. Bankas darbiniekam teicu: ''Klausies, es būšu labākais. Tici man. Tu dabūsi savu naudu atpakaļ.'' Tas bija kaut kas. Tagad es nevienam neļautu darīt to, ko toreiz darīju es, jo tas bija riskanti. Tas varēja beigties arī slikti, jo maniem vecākiem nebija nekādas naudas.''

- ''Lai jūs saprastu, no kurienes nāku, tad vienu gadu, kad man bija 18 gadi, biju spiests aizņemties naudu no bankas, lai glābtu mūsu ģimenes saimniecību. Mums bija lauki, audzējām labību, taču tas bija ļoti slikts gads. Kad esi spiests aizņemties naudu, lai vecāki nezaudē savu saimniecību, tie bija smagi laiki. Taču mēs ar brāli darījām visu – strādājām saimniecībā, labojām mašīnas. Taču mums bija laba bērnība.''