Iveta un Gatis Krastiņi. Foto: LAF Standarta Automobiļu komisija
Beidzoties minirallijam un rallijsprintam ''Saldus'', par kuru sportisti teica tikai tos labākos vārdus, šī posma organizators Gatis Krastiņš paziņoja, ka šobrīd viņš šīm sacensībām neredz nākotni. "Paldies visiem par nedēļas nogali! Grūti aprakstīt emocijas. No vienas puses prieks un lepnums, no otras puses, tāda tukšuma sajūta. Es biju ļoti tuvu izdegšanas robežai... Pateicoties komandai, kurai jau arī baterijas bija gandrīz tukšas, izdevās veiksmīgi finišēt un ļoti vēlā svētdienas vakarā arī mazliet uzsmaidīt! Man #RallySaldus vienmēr ir bijis tāds mazliet ambiciozs un lolots projekts, bet šobrīd es viņam vairs neredzu nākotni. Ir sasniegts kaut kāds līmenis, bet diemžēl šobrīd mēs nespējām vēl labāk... Tāpēc, lai tas viss paliek pozitīvās atmiņās. Vēlreiz paldies visiem!"
Protams, šāds vēstījums daudziem raisīja jautājumus - kāpēc? Lai noskaidrotu patiesos iemeslus šādam paziņojumam, portāls Go4speed aprunājās ar Gati, kurš visu salika pa plauktiņiem.
Gati, cik ilgi Tu nodarbojies ar autosporta sacensību rīkošanu?
Biedrību EVE autosports nodibinājām pirms septiņiem gadiem 8. novembrī. Pirmās sacensības, ziemas autosprintu, noorganizējām sporta stadionā, gandrīz pašā Saldus pilsētas centrā. Āķis bija lūpā un dalībnieku atbalsts jau ar pirmo sacensību bija liels. Tā lēnu garu tikām līdz divu dienu rallija festivālam, kurš nupat rudenī tika aizvadīts Saldū.
.jpg)
EVE autosports komanda
Tas ir atkarīgs, kāda līmeņa sacensības organizējam. Protams, reģionālais ziemas autosprints, salīdzinājumā ar miniralliju vai rallijsprintu, organizēšanas ziņā ir nieks, bet tāpat ir daudz knifi un sacensība pati no sevis nenotiks, tā ir jānoorganizē un jānovada. Rallija tipa sacensības ir krietni grūtāk noorganizēt. Bet tas nav neiespējami, vajag labu komandu, finanses un, protams, pats galvenais, ir jāsaprot pats rallijs. Tie nav tikai ātrumposmi un servisa parks, simtiem nosacījumu ir jāizpilda, lai dalībnieks beigās pateiktu, ka noteikti nākamgad atgriezīsies. Liels darbs jāiegulda ātrumu posmu saskaņošanā. Jāspēj rast kompromiss, šogad gan minirallijs, gan rallijsprints stipri apgrūtināja darbu lielai zemnieku saimniecībai, bet izdevās vienoties, visi bija apmierināti. Tās situācijas ir bijušas daudz un dažādas, no melnā stārķa liegumiem, cūku mēra karantīnas zonām, līdz vienkārši rupjam NĒ, šeit jūs nebrauksiet… Vienmēr jāpatur prātā rezerves plāns.
Noteikti negribētu apgalvot, ka labākais posms. Viens no? Iespējams… Šis posms Latvijas rallijā varētu būt īpašs ar to, tāpat kā 2017. gadā, kad tas tika taisīts tieši priekš rallijsprinta dalībniekiem. Šobrīd jau labu laiku nekas tāds nenotiek. Bet to es arī ļoti labi saprotu, kāpēc tāda situācija un kāpēc rallijsprints tiek pievienots LRČ posmiem. Finansiāli taisīt tikai rallijsprintu nozīmē organizatoram lielus zaudējumus. Mūsu situācijā bija pluss, ka ''Rally Saldus'' notika divas dienas, vienu dienu minirallijs un otru rallijsprints, kurš bija arī Lietuvas posms. Lai arī rallijsprintam bija neticami daudz dalībnieki, vienalga tas nespēj nosegt kopējās rallija izmaksas. Mūsu situācijā plus bija tas, ka bija divi pasākumi kopā. Protams, arī bez pašvaldības un sponsoru atbalsta tāds pasākums nebūtu iespējams. Uz jautājumu, kāpēc nākamgad nebūs Saldus, atbildēšu īsi… Pirmkārt, tas ir pasākuma budžets, ar kuru nevaru nodrošināt sev un komandai pienācīgu atalgojumu. Nevēlos strādāt uz nulles budžeta. Otrkārt, atbildība ir nenormāli augsta, rallija organizators staigā par naža asmeni. Ir jāatbild par trešajām personām, jānodrošina 100% drošība dalībniekiem un skatītājiem.
Foto: Dace Janova
Jā, nenoliegšu, prieks bija dzirdēt labās atsauksmes no dalībniekiem. Protams, ne no visiem, bija arī dusmīgie un neapmierinātie. Par savu komandu varu teikt tikai to labāko, viss, kas bija jāizdara, tika izdarīts, un brīžiem pat daudz vairāk. Komanda man ir lieliska, ja vien spētu viņus visus noalgot vismaz mēnesi pirms rallija. Esmu pārliecināts, ka mēs spētu organizēt ļoti augstas raudzes sacensības. Katrs no komandas ieguldīja savu brīvo laiku gandrīz uz brīvprātības principa, paldies par to!
Spiediens no LAF komisijām ir vienmēr, rīkojot šāda veida pasākumus. Ir jābūt kādai kontrolējošai institūcijai, savādāk mēs katrs rīkotos kā mums vieglāk un diez vai gala rezultāts būtu tas labākais. Nē, noteikti LAF nav uz mani izdarījis kādu nebūt spiedienu vai ultimātu, kas būtu par iemeslu tam, ka 2020. gada kalendārā nav ne minirallijs, ne rallijsprints Saldus.
Foto: Krists Andersons
Domāju, ka labas. Pats darbojos LAF SAK padomē, arī ar Rallija komisijas vai sekretariāta cilvēkiem vienmēr viss ir bijis labi, nekādi lieki pārpratumi līdz šim nav bijuši. Ja iepriekš likās, ka LAF stagnē, tad tagad ir jūtams, ka tiek strādāts un ir uzņemts ļoti pozitīvs kurss.
Organizēsim trešo sezonu autosprintam Kurzemes ziemas kauss. Nākamvasar plānojam organizēt Latvijas autosprinta kausa posmu un tas arī viss. Zinu, ka, visticamāk, bez pasākuma, kurš saistīts ar mašīnām un braukšanu, neiztikšu, tāpēc iespējams izmēģināsim roku kāda cita veida auto pasākumu organizēšanā. Laiks rādīs…
Biju laikam saguris un ar pārāk sakāpinātām emocijām… Grūti tā atbildēt, bet tādas bija sajūtas pēc pasākuma. Par cik bija jānoorganizē divi dažādi ralliji vienā nedēļas nogalē, laikam kaut kur izdegu. Neslēpšu, ja visus iepriekšējos rallijus gaidīju ar prieku, tad šo divdienieku sagaidīju ar dalītām emocijām un arvien vairāk ar domu, ka šis būs pēdējais. Bija pat brīži, kad abi pasākumi juka, runāju par rallijsprintu, bet domāju par miniralliju, vai arī otrādi. Pirmā sacensību diena iesākās ar ļoti skumju notikumu, jo vienā no ātrumposmiem, iepazīšanās laikā, notika bēres. Ja vien būtu to zinājis kaut vai piektdien vakarā, būtu izmainījis iepazīšanās grafiku… Un tad jau man sākās panika! Nodomāju, ka tā nav laba zīme, bet viss sagāja… Daudz un dažādi notikumi, ko skatītājs vai dalībnieks nemaz nemana. Kaut vai tas brīdis, kad stops saka, ka dalībnieks nav finišā, un tad sākas drudžāinā ekipāžas meklēšana. Kāda no safety ekipāžām jautā, ''Ko darīsim ar tiem traktoriem…?'', rācijā dzirdēt ko šādu, sajūtas nav aprakstāmas. ''Rallija centrs izsauc Safety 1, kāda situācija PS 1, nullēm starts. Safety1 klusē… Pēc sekundēm atbilde, te Safety1, bija jāpastrādā, bet PS1 gatavs startam…'' Brīžiem liekās, ka viss gāja uz sekundēm. Svētdien vakarā mazliet uzelpas un prieks, ka dalībniekiem rallijs beidzies, bet mums rallijs nebūt nebeidzās. Jāremontē pārsisti karteri, jānovāc ātruma posmi, jāsavāc atkritumi un visbeidzot arī jāsakārto ceļi, tas viss bija traki.
Tas nebija mans vienpusējs lēmums, tas tika izrunāts mūsu ģimenē un komandā. Bet šim lēmumam nav sakara ar LAF. Abas komisijas man jautāja, vai rīkošu sacensības arī nākamgad. Iespējams, vajadzēja izsvērt visu mēnesi pēc pasākuma un tad pieņemt galīgo lēmumu, nevis uz karstām oglēm. Katrā ziņā domājam, ka neliela pauze nāks mums par labu, un, ja vien būs iespēja sacensību kalendāros atrast vietu Saldum, noteikti atgriezīsimies vēl jaudīgāki.
