Autosporta portāls

Jāsaka, ka manos plānos nebija braukt Sarmas rallijā. Mans plāns bija aizbraukt uz Alūksnes ralliju paskatīties sacensības, bet kaut kā viss tas tā spontāni aizvirzījās, ka joks pa jokam, bet dienas beigās kļuva skaidrs, ka brauksim Sarmas rallijā (smejas). Nav man tā spēcīgākā pārliecība, ka tas bija jādara, bet te nu mēs esam (smejas).

Vismaz mašīnā iekāpi paskatīties, vai krēsls un sēdpozīcija ir atbilstoša?
To gan izdarīju (smejas). Tas bija viens no argumentiem, ka, ja varēs iesēsties mašīnā bez lielām pārbūvēm, lai fiziski normāli varētu nospiest pedāļus un pagriezt stūri, kas dažreiz šādām mašīnām ir sarežģīti (pēc manas pieredzes), tad viss kārtībā. Jā, viss ir pietiekami labi priekš manis, salīdzinot ar to, kas ir redzēts un piedzīvots. Piemēram, rallijkrosa mašīnā mums diezgan stipri nācās pārbūvēt, lai es vispār varētu sākt braukt.
Cik viegli vai grūti bija vienoties ar tavu ilggadējo stūrmani Aivi Aizsilnieku?
Protams, pirms mana lēmuma pieņemšanas sekoja zvans Aivim. Pajautāju, vai viņš apsver tādu iespēju piedalīties Sarmas rallijā. Varbūt viegli cerēju, ka viņam šī ideja nepatiks un mans plāns par startu Sarmas rallijā uzreiz atkritīs, bet viņš uzreiz piekrita (smaida). Tad nu sapratu, ka citu variantu vairs nav un ir jātaisās, jo līdz startam nav daudz laika.

Kādu Alūksnes rallija ātrumposmu arī skatījies?
Jā, noslēdzošo.

Un kā bija skatīties no malas? Sirsniņa pie katras mašīnas netrīcēja?
Laikam, ka nē. Skatījos, kā puikas brauc un baudīju pasākumu. Man šobrīd ir tāds iekšējs miers par to ralliju, jo ir daudz darāmā, daudz darba biznesā, tāpēc rallijs noteikti nav mana pirmā prioritāte. Arī tagad nav tā, ka aiz bezdarbības nolēmu startēt rallijā Sarma (smejas). Šoreiz viss vienkārši tā organiski salikās. Jau kādu ilgāku laiku brīvdienās vedu meitu un mācu viņai sānslīdes uz ledus. Kad tu redzi, ka viņai tas sanāk, patīk un interesē, tad arī pašam kaut kur tā dzirksts iešaujas (smaida).
Kad skatījies noslēdzošo ātrumposmu, tobrīd jau zināji, ka pēc divām nedēļām tev arī pašam  būs iespēja atkal braukt.
Nē, to gala lēmumu pieņēmu, kad braucu mājās.

Noteikti arī laikapstākļi spēlēja lielu lomu tava lēmuma pieņemšanā.
Jā, protams. Beidzot ir kārtīga ziema. Ja nebūtu šādu apstākļu, tad domāju, ka nebūtu apsvēris braukt.

Pēc 2023.gada Sarmas un Alūksnes rallija esi kaut kur braucis tādā sportiskākā režīmā?
Daudz nav sanācis. Nedaudz Latvijā un Igaunijā esmu pabraucis rallijkrosa sacensībās.

Pirms rallija plānojat arī kādus treniņus?
Atsevišķus stenogrammas treniņus laikam neveiksim. Mēģināsim braukt uz pieredzi (smejas). Trešdien uz ledus veicu pirmos izmēģinājumus, un viss kārtībā. Patika. Redzēsim, kā veiksies un kā iešūposimies meža posmos.
Kāds ir jūsu mērķis, atgriežoties rallijā pēc garākas pauzes? Brauksiet ar domu izbaudīt šo pasākumu un uz rezultātiem neskatīsieties? Vai tomēr uzmetīsi aci?
Droši vien pēc tādas pauzes pareizāk būtu, ka braucu savā tempā un izbaudu pasākumu, bet, kad esi piedalījies tik daudz sacensībās, tad rezultātus noteikti gribēsies paskatīties, lai saprastu, kur tad īsti tu esi. Neviens jau negrib palikt pēdējais.

Jāsaprot viens, ka pēc tādas pauzes un neregulāras braukšanas augstāk par savu pēcpusi jau neuzlēksi.
Tieši tā. Brauksim tā, kā tajā brīdī jutīsimies. Būs pārliecība, brauksim ātrāk, nebūs – brauksim citā tempā. Mums nevienam nekas nav jāpierāda, bet, protams, galīgi lēnām arī negribas braukt

Tu zini, kurš tev būs šis Sarmas rallijs?
Nezināšu gan. Bet kaut ko esmu braucis.
Man sanāk 14 jau nobraukti, šogad būs 15.
Nezināju, ka tik daudz. Patīkami. Zinu, ka kopā man varētu būt ap 100 rallijiem.

Paskaitot ewrc mājas lapā, man sanāk, ka šis būs tavs 101 rallijs.
Nu paskat, cik jauki. Tad sanāk, ka savā 100.rallijā man bija jumts (veselīgi smiekli).
Kādas tev ir atmiņas par Sarmas ralliju, tā ceļiem?
Protams, ka atmiņas ir labas. Šī gada posmi ir mazāk braukti, bet tas dops, kuru esmu braucis visvairāk, man ne pārāk patīk. Manējo ātrumposmu šogad nav (smejas).

Savu labāko rezultātu rallijā Sarma zini?
Liekas, ka vienu reizi kāpu uz goda pjedestāla absolūtajā ieskaitē.
Jā, tas bija 2015.gadā, kad izcīnīji 3.vietu absolūti, piekāpjoties igauņiem Sīmam Plangi un Raineram Ausam, bet apsteidzot Jāni Vorobjovu (Mitsubishi Lancer Evo X) un Ralfu Sirmaci (Peugeot 208 R2).
Redz kā, tad laikam toreiz biju formā (veselīgi smiekli). Protams, tajos gados rallijā brauca daudzi jauni braucēji, kuri šobrīd jau ir pieredzējuši un rallijā brauc biežāk. Būs interesanti salīdzināt laikus pret tiem braucējiem, ar kuriem agrāk cīnījos trasē. Laiks skrien un paaudzes mainās. Cepuri nost Jānim Vorobjovam, kurš joprojām turpina braukt. Domāju, ka viņš kādu rallija paaudzi noteikti ir pārbraucis.

Vai Tu, nebraucot aktīvi rallijā, seko līdzi tam, kas notiek Latvijā, pasaulē?
Slinki, bet nedaudz sekoju līdzi. Ņemot vērā, ka WRC brauc Mārtiņš Sesks, tad šim čempionātam sekoju līdzi vairāk. Latvijas čempionātam nesanāk ļoti sekot, tik, ja brauc mans ilggadējais stūrmanis Ivo Pūķis, tad viņam pasekoju līdzi.

Kāds tavs skatījums par Mārtiņu un viņa nokļūšanu WRC?
Protams, ka prieks. Sen jau gribējās, lai mums būtu kāds savējais, kam sekot līdzi tajā augstākajā rallija līmenī. Gribētos cerēt, ka ar viņa nokļūšanu WRC tas sapurinās mūs un pacels mūsu nacionālo ralliju augstāk. Ceru, ka Mārtiņa sniegums motivēs jaunos braucējus, ka viss ir iespējams.
Labi, mūsu norunātais sarunas laiks tuvojas beigām, jo tev vakarā sākoties kaut kāds turnīrs. Ko tu spēlē?
Esmu aizrāvies ar Padel tenisu, kas patīk un arī padodas. Līdz ar to brīvajā laikā spēlēju šo tenisu, piedalos turnīrus, kas palīdz izvēdināt galvu un atbrīvoties no ikdienas lietām.