Apfelbaums/Tučs pirmajos testos. Foto: No ekipāžas personīgā arhīva
Rallijā Alūksne debiju piedzīvos bijušais motokrosa braucējs Niks Apfelbaums, kurš sevi lieliski pierādījis jau arī autosportā. Lai arī Niks autosportā debitēja tikai 2023.gadā, viņa kontā jau vairākas godalgotas vietas autokrosā, rallijkrosā un minirallijā.
Pirms gaidāmā starta portāls Go4speed piedāvā nelielu sarunu ar Niku par gaidāmo debiju.
Pirms gaidāmā starta portāls Go4speed piedāvā nelielu sarunu ar Niku par gaidāmo debiju.
Nik, cik sevi atceros, tad vairākus gadus atpakaļ sekoju līdzi tavām gaitām motokrosā.
Jā, trīs gadu vecumā viss iesākās ar motokrosu, bet tagad turpinās ar autosportu. Motokrosā tika pamēģināts viss, tika sasniegti augstvērtīgi rezultāti, bet, laikam ritot, drošības apsvērumu dēļ prasījās iekāpt kādā tehnikā, kur ir kaut kāds drošības karkass. Ja tev ir ģimene, darbs, bizness, tad vienā brīdī saproti, ka pietiek lauzt kaulus.
Kādi bija tavi lielākie sasniegumu motokrosā?
Esmu izcīnījis MX1 čempiontitulu Latvijā, uzvarējis ''Battery Superkauss'' motokrosa seriālā, izcīnījis godalgotas vietas Eiropas čempionātā, esmu iebraucis punktos pasaules motokrosa čempionātā, kas tajā laikā skaitījās sasniegums.
No 2015. – 2022.gadam vēl braucu motokrosā, bet tā tīri savam priekam, brīvdienās, lai būtu kāds vaļasprieks. Bet autosportā tādā nopietnā sacensību līmenī tas viss sākās 2023.gadā, kad startēju autokrosā ar lielo B1600 klases bagiju.
Un kādi bija panākumi?
2023.gadā debijas sezonā ar B1600 klases bagiju izcīnīju 3.vietu. 2024.gadā mērķis bija uzvarēt, un tas arī veiksmīgi izdevās, kļuvu par Latvijas čempionu B1600 klasē. 2025.gadā aizgāju uz rallijkrosu, lai paskatītos, kas tas par seriālu, bet sezonas beigās 36 braucēju konkurencē izcīnīju 3.vietu.
Foto: rallycross.lv
Tam visam noteikti pamatu pamats ir motokross. Viennozīmīgi. Reakcijas ātrums, sajūtas, izjūtas, motora apgriezienu sajušana u.t.t. Motokrosā mums nebija tahometrs, ātruma indikators, spidometrs. Braucām pēc dzirdes un ķermeņa sajūtām. Jāsaka, ka autokrosā un rallijkrosā ļoti labi ar mugurkaulu jutu šos spēkratus. Kaut kā varēju iegūt to sazemējumu, saprast to. Ar acīm uz vizuālo pabraukt nevar, ir jājūt.
Ja kāds cits motokrosa braucējs vēl šaubās, vai izmēģināt spēkus autosportā, tad tavs ieteikums būtu, ka droši to var darīt?
Viennozīmīgi. Mēs jau to redzam pēc precedentiem - Ronalds Baldiņš, Ervins Grencis. Izbijuši motokrosa braucēji, kuri sevi lieliski pierādījuši autokrosā, rallijkrosā un rallijā. Tas par kaut ko liecina.
Un kad Tev bija tas klikščis, ka jāiet tālāk un jāmēģina rallijs?
Tā doma sākās jau aizpagājušā gadā, kad kopā ar Dināru Tuču nobraucām divus posmus (ekipāža izcīnīja uzvaru minirallijā Latvija). Gribējām pamainīt vidi un saprast, kāds ir tas rallija princips, kas ir karnete, trases pieraksti, laiki, servisa parks u.t.t. Izbraucām, man iepatikās, un šogad jau startēju ar Valteru Kohu, kur 2WD klasē izcīnījām 3.vietu sezonas kopvērtējumā.
Foto: Raimonds Volonts
Ja rallijkrosu un autokrosu varētu dēvēt par tādu kā agresīvu sportu, kur tev pāris apļos ir jāizšauj un jāizliek sevi uz visiem 100%, tad, manuprāt, rallijs ir tāda kā šaha spēle, kur nevar uzreiz ar pilnu. Šeit vajag tomēr kaut kādu stratēģiju, ideju visas dienas garumā, nevis dažām minūtēm. Bez braukšanas ir daudz citu lietu, kas vēl jāizdara, un tas šo visu padara ļoti interesantu.
Un beigās tad saņēmies, ka ir jāpamēģina arī rallijs, ja?
Jā, arī draugi teica, ka ir jāpamēģina rallijs, kas ir dinamisks, kur ir citi ātrumi. Arī no drošības aspekta apzinos, ka šis būs drošākais pasākums, kādā ir braukts, jo mašīnai ir pilns drošības karkass. Par cik šogad ir ļoti labi ziemas apstākļi, kā arī saņemot labu piedāvājumu no Kārļa Nebara par mašīnas īri, tad arī viss tā smuki salikās. Stūrmanis Dinārs arī piekrita, un te nu mēs esam. Ja ir tāda iespēja, tad ir jāizmēģina tas rallijs, vai precīzāk rallijsprints, lai arī tas lielu būtību nespēlē.
No kā ir vislielākā neziņa?
Domāju, ka no stenogrammas, no lasīšanas viedokļa. Par šo mēs ar draugiem daudz esam runājuši. Man liekas, ka rallijā stenogramma būs plūstošāka, jo dažreiz minirallijā ceļu konfigurācijas dēļ tur ir tik daudz informācija, kas stūrmanim jānolasa - ''no labās uz kreiso, roteris u.t.t.'' Te liekas, ka būs tā mierīgāk. Protams, te būs lielāki ātrumi, par ko būs lielāka atbildība, lai nenoskrietu no ceļa.
Foto: Inguna Grišāne Media
Jā, tieši tā. Ja gadījumā tiešām būs kādas problēmas, tad labāk grāvī vai pļavā iebraukt ziemā, kad ir sniegs un kupenas, nevis vasarā akmeņos. Līdz ar to uzskatu, ka ziemas rallijs ir tāds kā drošības spilvens. Protams, centīsimies uz to nepaļauties. Bet, jā, ziemas rallijs laikam ir labākais, kur debitēt rallijā.
Kā gāja testos?
Kopumā gāja labi. Iztestējām mašīnu, saregulējām visu (sēdpozīciju, siksnas). Apradām ar mašīnas apgriezieniem, ātruma pārslēgšanu, reduktora attiecībām. Riepas turās, auto labs. Atliek tik dot virsū. Ritmu esam atraduši, un tādu ātrumu centīsimies noturēt arī rallijā.
Kaut kas ir pabraukts, tāpēc zinu, kādas ir tās sajūtas, bet lielas pieredzes vēl nav. Daudz ir braukts pa sasalušiem ezeriem. Foršas sajūtas.
Valters Kohs un Niks Apfelbaums. Foto: Dace Janova
Patīk tas ātrums, jā. Joprojām gribas gūt to adrenalīnu, tāpēc nevaru mierīgi nosēdēt mājās. Vai uz diviem, vai četriem riteņiem, bet gribu kaut ko braukt, lai uzsistu to sirds ritmiņu.
Ar kādu mērķi dodies uz Alūksnes ralliju?
Skaidrs, ja tu daudz un regulāri netrenējies, tad uz augstu rezultātu cerēt nevari. Tas ir jebkurā disciplīnā. Protams, visi sportisti, kas esam savās disciplīnās braukuši daudzus gadus, uz sacensībām nedodamies, lai izcīnītu pēdējo vietu. Galvenā doma ir stabilitāte, nobraukt bez nepatikšanām un līdz galam. Ja viss būs kārtībā, tad noteikti skatīsimies tālāk un nobrauksim vēl kādu posmu. Ja viss būs labi, tad varbūt tas būs sitiens pa pēcpusi, lai līdz galam sataisītu savu rallija mašīnu. Skatīsimies.
Paldies, un tiekamies rallija finišā.
Paldies.
