Foto: Dace Janova
Aizvadītajās brīvdienās Igaunijā risinājās Lõuna-Eesti rallijs, kurā uz starta izgāja arī pieredzējušais vecmeistars Jānis Vorobjovs ar stūrmani Esteri Zakmani. Diemžēl rallijs mūsu ekipāžai aprāvās jau pirmajā ātrumposmā, kad ekipāža piedzīvoja diezgan smagu avāriju. Par laimi, nopietnas traumas netika gūtas, taču rallijs pēc nepilniem diviem nobrauktiem kilometriem mūsējiem bija beidzies.
Sarunā ar portālu Go4speed Jānis Vorobjovs atklāja, ka šī avārija notika ārējo notikumu ietekmē.
Foto: Raimonds Volonts
"Plāns bija ralliju iesākt mierīgi, jo mums nebija nekāda uzstādījuma pirmajā dienā skriet. Mērķis bija pirmajā dienā neskriet, bet iegūt labāku starta pozīciju otrajai dienai, kurā tad varētu jau uzbraukt ātrāk. Pirmajā ātrumposmā izbraucām vienu 100 grādu līkumu, kam vēlāk sekoja tramplīns/paugurs, kas gāja uz leju. Pēc apmēram 70 metriem sekoja ātrs labais līkums. Laicīgi sāku bremzēt, kad pamanīju cilvēku baltā kreklā, kurš māj, salicis rokas virs galvas (līdzīgi kā rādītu SOS signālu). Tajā brīdī, griežot iekšā līkumā, pamanīju, ka uz jumta guļ mašīna. Ņemot vērā, ka tas viss notika tik zibenīgi un pie liela ātruma, tobrīd nespēju uzreiz noorientēties un uz pussekundi atlaidu vaļā gāzes pedāli, kā rezultātā inerce izdarīja savu un atvilka mani par kādu metru tālāk uz ceļa vidu. Diemžēl līkuma izejā man pietrūka vietas, kā rezultātā sekoja avārija. Paskatoties onboard video, jāsecina, ka nebija kļūdas līkuma ieejā, arī ātrums (līkumā ekipāžas ātrums bija 138 km/h) bija atbilstošs pret to līkumu. Jāsaka, ka pirms avarējušā auto neredzējām tur ne trijstūri, ne Stop, ne OK zīmes. Tagad tā visu vēlreiz pārdomājot, tad tajā brīdī nesapratu, kas tur īsti notiek, jo tas baltais apģērbs, kas man līdzinājās mūsu sportistu nedegošajai apakšveļai, mani uz īsu brīdi nobremzēja, kam sekoja avārija. Mēs nobraucām no ceļa, atsitāmies pret malu, un aizlidojām atpakaļ uz ceļu, kopā uzmetot sešus kūleņus,'' stāsta
Jānis Vorobjovs, kurš piebilda, ka avārijas rezultātā Esterei bija sāpes sprandā un smadzeņu satricinājums, bet viņš iztika bez savainojumiem.
Kā portālam pastāstīja Ralfs Sirmacis, kurš brauca nākamais aiz Popova, tad ''Tajā vietā redzēju, ka daži cilvēki pļavā vicina rokas, bet nodomāju, ka viņi vienkārši man māj. Kad iebraucām tajā līkumā, tad tik pamanīju, ka guļ mašīna uz jumta, taču ātrums bija liels un mēs aizbraucām tālāk.''
''Ja citreiz tu avarē un zini, kāpēc avarēji, tad šoreiz tiešām no mūsu puses viss bija kārtībā, bet ārējo apstākļu ietekmē mums sanāca avarēt. Jā, var diskutēt par to, kāpēc uz ceļa nebija izlikts trijstūris (Popova ekipāža brauca kā sestie, Vorobjovs - devītais), bet, protams, mēs to nedarījām.''
Foto: Roberts Šivars
Jānis atzīst, ka rallija laikā, ātrumposmos ir jābūt sportiski niknam, taču viņam bieži iezogas cilvēcīgais faktors. ''Rallija laikā nedrīkst būt ''tik labam'' un tev jābūt adrenalīna pilnam, taču es pēc savas dabas tāds īsti neesmu. Ja kaut kas trasē notiek, man rezultāts tobrīd ir otršķirīgs. Savā laikā, kad braucām Sāremā rallijā, avāriju bija piedzīvojis Matīss Mežaks/Arnis Ronis. Kamēr citi brauca garām, mēs piestājām, lai izsauktu palīdzību. Tu vari būt labs pēc ātrumposma, bet ātrumposmā tev ir jābūt sportiski niknam. Arī šoreiz laikam nebiju tik sportiski nikns, kā vajadzēja būt. Ja nepievērstu uzmanību un brauktu tālāk kā braucu, tad viss būtu kārtībā, taču man vienmēr iestājas kaut kāds cilvēcīgais faktors, kas šoreiz diemžēl maksāja avāriju.''

Sarunas nobeigumā Vorobjovs stāsta, ka Rallija Klubs jau uzsācis darbus pie automašīnas, lai ekipāža pēc iespējas ātrāk atgrieztos uz strīpas. ''Rallija Klubs un Jānis Jumītis neļauj mums atslābt un saka, ka būs vien jābrauc tālāk (smaida). Šobrīd auto ir viņu rokās, kur tas tiks labots, lai varam atgriezties pie šī auto stūres, taču nākamajā rallijā mēs startēsim ar citu mūsu Vorobjovs Racing komandas automašīnu,'' nobeidz titulētais autosportists.