Autosporta portāls

Emīls Blūms/Didzis Eglītis Dienvidigaunijas rallijā mums sarūpēja skaistu cīņu ar Ralfu Sirmaci/Armandu Biti. Abas ekipāžas plecu pie pleca cīnījās par uzvaru savā klasē, līdz diemžēl priekšpēdējā ātrumposmā Blūma ekipāža piedzīvoja avāriju. Par laimi, ekipāža negadījumā necieta, bet diemžēl šis ekipāžas automašīnai, kuras vārds ir ''Inese'', bija pēdējais rallijs...

Lūk, ko par aizvadīto ralliju portālam Go4speed pastāstīja Emīls Blūms.

Emīl, tik sīvas un skaistas cīņas jūs mums sarūpējāt, bet diemžēl tas nobeigums nebija tāds, kādu bijāt pelnījuši.
Jā, cīņas bija skaistas un sīvas, bet diemžēl viena kļūda un esi kļūdījies.

Pastāsti, lūdzu, kas īsti tur notika?
Žēl, ka nav onboard video, tad būtu skaidrāka tā situācija. Kas īsti notika? Zini, kā, kad parasti kāds cenšas kaut ko darīt, tad viss kaut kas var notikt, un diemžēl šoreiz arī mums sanāca nepatikšanas. Iepriekšējā līkumā mūs nedaudz izstūma uz ārmalu, jo iekšmalā bija stabiņš, lai negrieztu līkumu. Līdz ar to, neizbraucot pareizi to līkumu, nākamajā līkumā netiku pareizajā trajektorijā, iekšmalā, un tad jau notika, kas notika. 

Pie tāda ātruma tur jau laikam nevarēja izvairīties un sadursme bija neizbēgama.
Kad sapratu, ka labi nebūs, redzēju, ka ārmalā ir krūmi. Nodomāju, ka varbūt sanāks pret tiem apstāties, taču tur bija tāds neliels grāvītis. Kā likām tajā grāvī, tur diemžēl bija celms, pēc kā sekoja diezgan pamatīgs trieciens. Pat nepaspēju sabīties. Ja citreiz tu pieļauj kļūdu un jūti, ka varētu būt auzas, tad šoreiz tas viss notika ļoti ātri. Kā zibens no skaidrām debesīm. Diemžēl šoreiz mums nepaveicās, bet nu tāds ir tas autosports, ja cīnies par sekundēm vai sekundes simtdaļām, lai izcīnītu augstu rezultātu.

Kad pierakstījāt trasi, vai šī vieta jums bija atzīmēta kā bīstama?
Mums vēlāk igauņu kolēģi teica, ka pāris gadus atpakaļ sprinta sacensībās šajā vietā avarēja vairāki braucēji, un ka šī esot indīga vieta. Pat pierakstot trasi, mums ar Didzi šis līkums galīgi nepatika. Pārbaudot onbordus, šo vietu pat palaboju uz asāku. Arī braucot, es atcerējos šo līkumu sasaisti, bet diemžēl viss saslēdzās savādāk un bijām spiesti izstāties. 

Paši necietāt?
Par laimi, nē. Mums viss kārtībā, uzmundrinām viens otru. Apskatoties, kas tur darījās pie Didža kājām, tad skats bija briesmīgs. Pēc avārijas izkāpu ārā, bet Didzis nekāpa. Teica, ka nevar atvērt durvis. Kad ieraudzīju sekas, sapratu, ka nekas labs nebūs. 

Redzēju bildes, tad auto liekas, ka cietis diezgan daudz.
Jā, rezultātā ir ļoti, ļoti daudz, kas iznīcināts. Ar šo virsbūvi kopā bijām gadus septiņus un pavadījām labus laikus, bet diemžēl šis bija mūsu pēdējais kopīgais rallijs... Cieta ne tikai drošības karkass, bet arī dzinējs, amortizatori, piekare. Skumīgi. Trieciens nebija tik liels un sāpīgs, kādas diemžēl ir sekas, kas ir katastrofālas. 

Cik zinu, tad jūs jau esat sākuši jaukt ārā mašīnu.
Jā, šobrīd visu jaucam ārā, lai saprastu, kas ir vesels, bet - kas beigts. Idejas un domas ir dažādas, bet šobrīd skaidrs, ka pašu spēkiem to visu būs grūti un ilgi atrisināt, tāpēc redzēsim, varbūt mums pievienosies kāds jauns atbalstītājs, kurš vēlēsies mums palīdzēt, lai mēs ātrāk atgriežamies trasē. Kad te darbojāmies, tad galvā ik pa brīdim skan tā Citi Zēni dziesma ''Lieka štuka''... (nopūta). Bet, jā, šobrīd primāri ir visu izjaukt, saprast, kas vesels, kas beigts, un tad jau domāsim, ko darīt tālāk un kādu lēmumu pieņemt. Kā spriedām ar Didzi, tad jāpabrauc vēl būs kādu laiciņu, savādāk jums bez mums būs garlaicīgi (smaida).

Tad mehāniķiem tagad pilnas rokas.
Jā, mehāniķi mums ir zelta cilvēki. Paldies visiem, it īpaši Gatim, kurš vēl nav pametis mūs un nav aizbraucis uz Liepāju (Smejas). Tāpat arī paldies visai mūsu komandai, atbalstītājiem un faniem. Jūsu atbalsts ir nenovērtējams un dod mums spēku, enerģiju. Krāsim naudu, strādāsim, lai atgrieztos trasē!