Autosporta portāls

"Šajās sacensībās viss bija ļoti kompakti – trijiem kalniem apkārt iet ceļš, un tas arī ir sadalīts ātrumposmos. Ceļi šeit bija ļoti ātri, kā arī ārkārtīgi sarežģīti un ar nepārredzamiem tramplīniem un līkumu sasaistēm, kas šķietami nekad nebeigsies. Uzskatāmām piemēram – šeit 15 kilometrus garš ātrumposms aizņēma 18-20 lappuses. Tīri praktiski tas nozīmē, ka vienā stenogrammas rindā man uz 100 metriem trases ir atzīmēti 3-4 objekti, katram no kuriem vēl ir papildus piebildes, kā piemēram “negriezt”, “vēls”, “ciet”, “tilts”, “met”, u.tml," portālā rallijs.eu stāsta Aldis Hanzens.
''Šeit tiešām ir ārkārtīgi svarīgi, lai pilots ar stūrmani ir “uz viena viļņa”, jo kļūdas šeit tiek sodītas bargi – ceļmalās ir klintis un lielas gravas. Ja Latvijas un Baltijas reģionu ceļos lielākoties mēs nedaudz nobraucot no ceļa zaudējam tik vien kā dažas sekundes, tad šeit katra šāda ekskursija var beigties ar dārgu remontu vai jaunas automašīnas meklējumiem, jo esošo salabot vairs nebūs iespējams.''

''Sacensībās startējam klasē 13, kas ir 4WD klase A, N un R4 grupas pilnpiedziņas automašīnām. Paši mēs startējam ar A grupas ''Mitsubishi Lancer Evo VI''. Automašīna tika sagatavota kā jau sacensībām pieklājas – sekvenciālā ātrumkārba, Ohlins amortizatori, virsbūves detaļās daudz izmantota stiklašķiedra, lai samazinātu svaru, galu galā nonākot pie viegla un jaudīga auto, tieši kā rallijam vajag. Protams, par bremzēšanu arī neesam aizmirsuši - bremžu sistēma arī ir uzlabota, lai varam apstāties iespējami ātri. Protams, klases konkurenti arī uzgriežņu atslēgu rokā ir turējuši, un klasē pretī mums stājas vismaz tikpat nopietni uzbūvētas mašīnas.''

''Viens no ātrumposmiem šeit atgādināja arī slaveno Ouninpohja ātrumposmu Somijā – nepārredzami tramplīni, kur, lai trāpītu nākamajā līkumā, ir jālec esot sānslīdē. Kā piemēru varu ielikt nelielu izgriezumu no stenogrammas – augšā L2 ciet uz T maz labēji MET uz lejā K3. Protams, viss iepriekšminētais notiek arī lielos ātrumos. Šo ātrumposmu mēs tiešām izbaudījām.''
''Pašiem mums šoreiz negāja tik labi, kā gribētos. Automašīna bija sagatavota labi, taču, ko tur liegties, šoreiz sanāca, ka es kā stūrmanis nedaudz “pārdegu”. Tas no ritma izsita arī pilotu, un tā nu mēs ātrumposmos bijām spiesti cīnīties, lai noturētos trasē un izvairītos no kļūdām. Pēc SS5 izlēmām no sacensībām izstāties, jo sapratām, ka, šādi braucot, risks ir pārāk liels. Tam zināmā mērā piekrita arī iepriekšējo gadu līderi, kā, piemēram, Evens Moens, kurš atzina, ka vietām ātrās sekcijās gāzes pedāli palaidis vaļā, jo bijis bail no tiem ātrumiem. Šajās sacensībās uzvar prātīgākais, stabilākais un tas, kurš brauc ar galvu, nevis visus līkumus brauc kā pēdējos. Ja gribi uzvarēt Norvēģijā, tam ir jāpieiet profesionāli un kārtīgi jāizdara visus “mājasdarbus”, gan slīpējot stenogrammu, gan braukšanu, gan, protams, arī stenogrammas lasīšanu.''