Autosporta portāls

Bakerūds 2024. gada beigās nodibināja ''Bergen Motorsport Evolution'', un pēc tam Norvēģijas rallijkrosa čempionāta augstākajā klasē startēja ar paša būvētu 500 zirgspēku ''Ford Puma'' – ''absolūtu zvēru'', par kuru viņš, jokojot saka, ka ''pat Liamam Doranam nepietiktu drosmes to vadīt''. Tas bija pirmais posms tam, ko Bakerūds dēvē par ilgtermiņa plānu atgriezties pasaules rallijkrosa čempionātā nākamo trīs vai četru gadu laikā.

''Man joprojām šķiet, ka ir palikušas nepabeigti rēķini,'' intervijā portālam fiaworldrallycross.com saka Andreas Bakerūds. ''Esmu bijis Eiropas čempions rallijkrosā, pasaules čempionātā izcīnījis sudrabu un bronzu. Esmu bijis otrais Nitrocross. Esmu to visu paveicis, bet ir viens trūkstošais puzles gabals.''


Protams, viņš domā par FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta braucēju titulu, kas viņam bija rokas stiepiena attālumā 2019. gadā. Toreiz viņš un Timijs Hansens pēc dramatiskā sezonas noslēguma Dienvidāfrikā finišēja ar vienādu punktu skaitu – fināla pirmajā aplī abi sadūrās, taču spēja turpināt sacīksti, un galu galā tituls pēc papildu kritērijiem tika piešķirts zviedram.

''Man bija vajadzīgs ilgs laiks, lai to pārdzīvotu,'' atklāti atzina Bakeruds. ''Atceros, ka nākamajā gadā Francijā, testējot Extreme E, satiku Timiju, un viņš teica, ka domājis, ka čempiontituls dos viņam daudz vairāk, nekā tas patiesībā deva. Un tomēr – tas deva, jo viņš ieguva iespējas Extreme E, labu algu, labu auto labā komandā, sponsorus… savukārt man bija sajūta, ka es neesmu tajā ‘logā’, lai saņemtu kaut ko no tā visa.''

''Extreme E izvēlējās Johanu Kristofersonu, mēģināja piesaistīt Peteru Solbergu, paņēma Timiju, Matiasu Ekstromu, Karlosu Sainsu, Džensonu Batonu – visus braucējus, kuri kaut kur bija bijuši pasaules čempioni. Man šī titula nebija. Tāpēc tas noteikti palīdzēja viņa karjerai, bet man joprojām ir iespēja un viena lode palikusi stobrā...''

Solot ''atbildēt ar triecienu'', Bergenas iedzīvotājam gan būs jāpagaida pāris sezonas, kamēr World RX atgriezīsies no pašreizējās pauzes. Taču, kad tas notiks, Bakerūds neslēpj, ka viena no viņa galvenajām motivācijām būs iespēja stāties pretī Johanam Kristofersonam un uzvarēt viņu cīņā par lielāko balvu.

''Ceļš, ko esmu tagad uzsācis, ved uz to, lai 2028. gadā es būtu labā pozīcijā pasaules čempionātam,'' skaidro Bakerūds. ''Gribu salikt kopā visu paketi un to nostiprināt – ne tikai auto ziņā, bet arī cilvēku ziņā. Es ļoti gribētu uzvarēt Kristofersonu. Vienu reizi. Tāpat kā visi pārējie! Viņš ir neticami prasmīgs un ļoti spēcīgs braucējs, un es par viņu un viņa komandu daudz domāju – un par to, kā viņus uzvarēt. Tas manī deg.''

''Gribu ap sevi sapulcināt cilvēkus, izveidot šo projektu kopā – savu komandu no Bergenas, un atstāt nospiedumu čempionātā, izcīnot titulu. Es nezinu, ko nesīs nākotne pēc tam, bet es kļūstu vecāks. Visiem saku, ka man ir 31 vai 32, bet patiesībā šogad man paliek 35. Tas man šķiet traki – es joprojām jūtos tā, it kā man tikko būtu palikuši 20.''