Nacionālā klase Latvijas autošosejā tiek uzskatīta par tautas klasi, kas par salīdzinoši nelielām naudām paver iespējas uz lielo autosportu. Vairāku gadu garumā ir bijušas diskusijas par to, cik lēti vai dārgi izmaksā Nacionālā klase, tādēļ „Go4speed" nolēma noskaidrot, kā tad īsti ir. Sazinājāmies ar 2011. gada ātrākās automašīnas īpašnieku Jāni Vanku, lai uzzinātu, cik izmaksājusi viņa Opel Astra sporta auto būvniecība.
Aizvadītās sezonas, Nacionālās klases, lielākais pārsteigums bija Jāņa Vanka ātrums, atgriežoties trasē pēc ilgākas pauzes. Pēdējos divos posmos viņš bija pārliecinoši ātrākais, taču uzvarēt izdevās tikai vienā no braucieniem, izstājoties pārējos tehnisku iemeslu dēļ. Viņš trasē devās ar G paaudzes Opel Astra hečbeku, kam uzstādīts 2,0 litru 8 vārstu benzīna dzinējs. Sarunā ar „Go4speed" viņš atklāja galvenās, konkrētā auto, būvniecības izmaksas, kā arī to, vai lētāk ir būvēt pašam vai nopirkt jau gatavu sporta auto.
Virsbūve. Jāsāk, protams, ar automašīnas vai virsbūves iegādi, kas Vanka gadījumā izdevās ļoti veiksmīgi. Viņš to ieguva savā īpašumā jau sagatavotu un brauktu autošosejā. Auto jau bija atvieglināts, aprīkots ar drošības karkasu, balstiekārtu un visu pārējo. Teorētiski bija viss bez dzinēja, ātrumkārbas, stūres, krēsla un siksnām. Tomēr var teikt, ka būvējot šādu virsbūvi izmantojot ielas auto, Opel Astra G gadījumā - virsbūve ar sagatavošanu un drošības karkasu izmaksās aptuveni 1900 latus.
Balstiekārta. Jāņa automašīnai uzstādīts Bilstein amortizatoru un H&R atsperu komplekts, cietās bukses, kā arī veikta balstiekārtas pārbūve tehnisko noteikumu noteiktajās robežās, tai skaitā aizmugurējā tilta pielāgošana plašākai savirzes regulēšanas iespējai, kā arī citi nepieciešamie darbi. Balstiekārtas pozīcija, izmantojot iepriekš uzskaitītās daļas, izmaksā aptuveni 1200 latus, bet viss atkarīgs no tā, kāds amortizatoru un atsperu komplekts tiek uzstādīts. To cenas var svārstīties no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem latu.
Dzinējs būvniecības procesā. Foto no personīgā arhīva
Dzinējs. Apskatītajā auto uzstādīts no jauna uzbūvēts 2,0 litru 8 vārstu Opel dzinējs. Dzinējs sakombinēts no vairākiem Opel dzinējiem, līdz ar to izmaksu pozīcijas saistās ar daudzām un dažādām pozīcijām. To starpā ir bloka sagatavošana, jaunas šāles, piemeklēti virzuļi, standarta klaņi, ieplūdes un izplūdes kolektori u.c., bet visdārgākais un būtiskais ir dzinēja galvas sagatavošana. Kopējās izmaksas, kurās ietilpst samaksa meistaram par darbu, kā arī dzinēja ielikšana, un regulēšana uz jaudas stenda, ir aptuveni 2000 lati. Dzinēja izmaksas pietiekami zemā līmenī notur Nacionālās klases tehniskie noteikumi, kuri nosaka, ka lielākajai daļai dzinēja detaļu ir jābūt standarta.
Elektrība. Ar šo sadaļu saistās dzinēja vadības bloka un pašas elektroinstalācijas, jeb vadu savilkšanas, izmaksas. Konkrētajam auto uzstādīts dzinēja vadības bloks „Janvar", kas šobrīd maksā aptuveni 350 latus, bet mūsdienīgāks risinājums ir „VEMS" ražojums par 500 latiem. Vadu savilkšana izmaksā aptuveni 150 latus, līdz ar to kopējās izmaksas šai pozīcijai ir ap 500 lati.
Transmisija. Svarīgākais elements, protams, ir pārnesumkārba. Galvenais ir atrast pareizo attiecību no standarta ražojumiem, jo tehniskais reglaments paredz tikai standarta ātrumkārbu izmantošanu, kas bieži vien ir sarežģītākais uzdevums. Vanks savas ātrumkārbas uzbūvēšanai izmantojis vairākas dažādu modeļu Opel standarta kārbas. Kopā ar darbu pārnesumkārba izmaksājusi aptuveni 250 latus. Pusasis un pārējie transmisijas elementi ir standarta un cenas var svārstīties lielos diapazonos, jo ir iespēja izmantot lietotus agregātus, vai iegādāties jaunus, labu firmu ražojumus.
Bremzes. Bremžu sistēma ir standarta, un tās cena principā ierēķināma pie virsbūves izdevumiem. Jauns standartu bremžu diski un bremžu uzliku komplekts izmaksās ap 100 latiem, bet vairāk sportam piemēroti risinājumi maksās nedaudz vairāk.
Salons. Salona izmaksās ietilpst sporta stūre, sporta krēsls, sporta drošības jostas, drošības siets, ugunsdzēšamais un citi sīkumi. Tas konkrētajā gadījumā izmaksājis 430 latus. Tomēr iespējams tikt cauri arī lētāk, pērkot lietotas vai lētākas, bet autosportam derīgas lietas. Vanka automašīnai uzstādīts arī „Stack" instrumentu panelis par 1200 latiem, kā arī pedāļu grupa kas izmaksā aptuveni 200 latus, tomēr tā kā šīs detaļas ietekmē tikai pilota ērtību, nevis ātrumu un bez tām var iztikt.
Automašīnas askētiskais salons. Foto no personīgā arhīva
Krāsošana. Vēl viena lieta, kas ātrumu nepalielina, bet ir nepieciešama civilizētam sporta automobilim, ir automašīnas krāsošana un aplīmēšana. Tas izmaksās ap 600 latiem atkarībā no vēlmēm un vajadzībām.
Kopējās izmaksas. Ja saskaita visus konkrētā auto būvniecības elementus kopā, tad sanāk, ka uzbūvēt ātrāko Nacionālās klases automašīnu, izmantojot Opel Astra G virsbūvi, izmaksās aptuveni 6800 latus. Konkrēti Jāņa Vanka Opel Astra G izmaksājusi vēl vismaz pāris tūkstošus vairāk, jo pie izceltās summas jāpieskaita 1200 latus dārgais instrumentu panelis un 200 latu pedāļu grupa, kā arī citi neuzskaitītie, taču samērā dārgie risinājumi pilota ērtībai.
Tomēr ar būvēšanu viss vien nebeidzas, jo startēšanai nepieciešami arī diski, riepas, degviela un sporta apģērbs, kā arī klāt nāk LAF licences, dalības maksas u.t.t. Šie elementi kopā veido arī būtisku izmaksu sadaļu, tomēr tā ir atsevišķa tematika.
Interesanta ir šīs automašīnas vēsture. Sākotnēji (2002.gadā) tā tika būvēta kā „Super 1600" klases automašīna. Ieliekot tajā visu sirdi un dvēseli, to uzbūvēja Māris un Lauris Vīganti, un Lauris veiksmīgi ar to startēja ausošosejas sacensībās. Pēc tam automašīna nonāca Hugo Jurševska apgādībā, kas to uz 2006. gada sezonu sagatavoja priekš Jāņa Vanka, pielāgojot to Nacionālās klases noteikumiem, izmantojot Opel 1.6 16V EcoTec dzinēju.
Vanks 2011. gada pēdējā autošosejas posmā. Foto: Valdis Zāgeuss/Go4speed
2006. un 2007. gadā Vanks, īrējot šo auto, startēja Nacionālajā klasē, bet pēc tam auto tika pamests novārtā un netika izmantots. Līdz 2011. gadā to Vanks pārņēma savā valdījumā un no jauna atjaunoja startēšanai Nacionālajā klasē. Stāsta galā Jānis secina, ka lētāk, protams, ir nopirkt gatavu automašīnu, tomēr, uzbūvējot savu auto un sasniedzot ar to labus rezultātus, gandarījums ir daudz lielāks.
Atliek vien piebilst, ka konkrētās izmaksas ir tieši saistītas ar Jāņa Vanka automašīnas būvēšanu. Summas pa pozīcijām var mainīties, tās ietekmē ļoti daudzi faktori, gan tas, cik pašam īpašniekam ir iespējas un vēlēšanās piedalīties būvniecībā, tādējādi mazinot izdevumus nemaksājot par darbu citiem, gan no kādām sastāvdaļām un cik nopietni ir vēlēšanās to visu paveikt. Nacionālās klases noteikumiem atbilstošu automašīnu var uzbūvēt arī par kādiem 3000 latiem, tomēr, vai ar to izdosies uzvarēt sacensībās?
Šis ir pirmais „Go4speed" šāda veida raksts, tādēļ esam gatavi uzklausīt Jūsu kritiku un ieteikumus, lai nākamie raksti, kuros atklāsim sporta auto būvniecības izmaksas, būtu labāki un precīzāki.
Par ziemas autosprintu RWD klasē - jāsametina reduktoru, bagāžniekā jāiemet 1 vai 2 maisu rudzu un aiziet! :) Un vēlams piestrādāt arī pie auto svara nomešanas. Svarīgākais - atrast pareizo auto,lai ne tikai spolē, bet iet uz priekšu.