Autosporta portāls

Foto: Iveta Kaminska

Katru gadu septembrī Francijā tiek organizēta gada lielākā sacīkste 4×4 spēkratiem – “24 Heures Tout Terrain de France”, kura šogad notika jau 27. reizi. Kopš 2005. gada, kopā jau 15 gadus pēc kārtas, dalību sacensībās ņem Latvijas autobraucēji.

2011. gadā ventspilnieki izveidoja ekipāžu, kurā brauc Igors Skoks, Rūdolfs Skoks, Arvis Piķis, un to apkalpo tikai divi mehāniķi Agris Piķis un Gunārs Briedis (komanda “Tempo 24H”). Šo gadu laikā ļoti mainījušās tehniskās vienības, ja pirmsākumos trasē pārsvarā bija redzamas lielās 4×4 markas automašīnas Toyota, Nissan, Mitsubishi, Range Rover, Mercedes, tad pēdējo desmit gadu tendence ir būvēt arvien vieglāku tehniku. Šogad 24 stundu sacensību dalībnieku sarakstā tika iekļauti arī visi bagija tipa spēkrati (16 ekipāžas), kuri iepriekš piedalījās tikai četru stundu braucienā. Venstpilnieku ekipāža visus deviņus gadus ir uzticīga automobilim Mitsubishi Pajero. Mašīnā ieguldot darbu un zināšanas, to ir pārveidojuši mehāniķi Agris Piķis un Gunārs Briedis.

Šogad uz starta līnijas stājās 77 spēkrati. Kopš 2016. gada trase tiek veidota jaunā vietā – uz lauksaimniecībā izmantotas zemes pēc ražas novākšanas – tikai dažas dienas pirms sacensībām. Trases garums bija 7,4 kilometri.

Latvijas komandā pirmais pie stūres sēdās Igors Skoks, kurš trasē devās no 14-tās starta līnijas. Pēc apmēram stundas ilga brauciena nācās mainīt pārsisto riepu. Pēc divām stundām latvieši rezultātu tabulā ierindojās 21. vietā. Laiks bija saulains, brīžiem termometra stabiņš pacēlās līdz pat +30 grādiem. Trase bija sausa un putekļaina, tāpēc tā nepārtraukti tika laistīta, līdz ar to arī kļuva slidena un vietām bīstama. Aizritot ceturtajai stundai, ventspilnieku ekipāža bija pakāpusies uz 18. vietu, pēc sešām stundām – uz 12. vietu, pēc desmit stundām – uz 8. vietu, pēc 13 stundām – uz 5. vietu, bet 15-tajā stundā stabili ieņēma jau trešo pozīciju. Turpmākās deviņas stundas, mainoties pilotiem Igoram Skokam, Rūdolfam Skokam un Arvim Piķim, ne vēlāk kā pēc 2 stundām un 30 minūtēm, kā to nosaka 24 stundu sacensību nolikums Francijā, latviešu komanda “Tempo 24H” rezultātu tabulā saglabāja trešo vietu, pakāpeniski attālinoties no tuvākajiem konkurentiem. Viņu vadītā automašīna “Mitsubishi Pajero” trasē turējās labi, vienīgās problēmas bija putekļi, līdz ar to katrā pilotu maiņā, tika nomainīts gaisa filtrs.


Izturības sacensībās “24 Heures Tout Terrain de France” Igors Skoks finišu sasniedza ar veiktiem 202 apļiem. Ventspilnieku ekipāžai – Igors Skoks/ Rūdolfs Skoks/ Arvis Piķis – pirmo reizi izdevās ierindoties godalgotajā trešajā vietā absolūtajā vērtējumā, kas ir augstākais sasniegums piecpadsmit gadu laikā kopš Latvijas autosportisti ņem dalību šajās sacensībās. Pēc 24 stundu brauciena finišu sasniedza 48 ekipāžas.

Kopš 2005. gada augstākie latviešu sasniegumi sacensībās “24 Heures Tout Terrain de France”: 2008. gadā 4. vieta – ekipāža Igors Skoks/ Māris Saukāns/ Agris Piķis un 2015. gadā to atkārtoja ekipāža Māris Neikšāns/ Jānis Berķis/ Nauris Berķis, ventspilnieku ekipāža Igors Skoks/ Rūdolfs Skoks/ Arvis Piķis – 2016. gadā 5. vieta.

Igors Skoks: ''Kopš 2005. gada, kad ņēmu dalību arī maratonrallijā Dakāra, katru gadu piedalāmies 24 stundu sacensībās – septembrī Francijā un novembra beigās Portugālē. Francijā man šī bija jau 14-tā reize. 2011. gadā izveidoju jaunu komandu, kurā startējam kopā ar dēlu Rūdolfu un mehāniķa Agra Piķa dēlu Arvi. Man šī bija fiziski vissmagākā sacensība Francijā. Bija karsts, trasi daudz laistīja, līdz ar to vietām segums kļuva tik slidens, ka mašīnu bija grūti savaldīt. Esam ļoti priecīgi un gandarīti par sasniegto trešo vietu, kuras pamatā bija pareiza visu pilotu braukšanas taktika, labs mehāniķu Agra un Gunāra darbs – gan sagatavojot automašīnu pirms sacensībām, gan to apkalpojot sacīkstes laikā.”
Rūdolfs Skoks: “Šoreiz sacensībās startēja arī bagiji. Šajā trasē tiem ir liela priekšrocība, jo viņi ir viegli un ātrāk vadāmi caur daudzajiem “S” veida līkumiem… Stabili nobraucu visus savus trīs braucienus – bez fiziskiem kontaktiem. Pirmajā sacensības daļā ļoti laistīja trasi, tāpēc pirmais brauciens man bija visgrūtākais. Naktī jau bija vieglāk – nebija tik karsts, trasi nelaistīja un neredzēja arī bedres. Portugālē esam izcīnījuši divas reizes otro vietu un pat pirmo, bet to, ka Francijas sacensībās varam būt godalgotā vietā, likās neiespējami. Kad pēc otrā brauciena uzzināju, ka esam jau piektie, svarīgi bija šo vietu noturēt. Dodoties trasē trešo reizi, zināju, ka esam jau trešajā pozīcijā. Sapratu, ka mērķis – goda pjedestāls – šoreiz var realizēties. Braucu savā ritmā, lieki neriskējot. Esam sapratuši, kāda braukšanas taktika ir jāievēro, lai būtu starp līderiem. Mans prieks par trešo vietu ir neaprakstāms.”

Arvis Piķis: “Trasē parasti man iznāk doties tumsā, bet otrais brauciens iekrīt laikā no tumsas līdz rītausmai (ļoti skaisti redzēt saullēktu!). Man pat patīk braukt naktī, jo trase netiek laistīta un seguma īpatnības dēļ pazūd putekļi. Naktī dziļās bedres nav pamanāmas, līdz ar to ātri ir jāsaprot, kā mainās trases segums un to ir jāatceras. Pēc sava otrā brauciena, kad veicu pilotu maiņu, uzzināju, ka esam jau trešajā vietā – SUPER! Tālāk tik noturēt! Trešajā braucienā mērķis bija skaidrs – saudzēt mašīnu, taupīt bremzes, nekļūdīties. Beidzot mums tas izdevās – kāpt uz goda pjedestāla Francijā, kas šīs sacensības sākumā likās nereāli. Paldies mūsu mehāniķiem – Gunāram Briedim un manam tēvam – Agrim, par ielikto darbu automašīnā un, protams, liels paldies Igoram Skokam par kārtējo iespēju piedalīties.”

Informāciju sagatavoja:
Iveta Kaminska